studija_108_medijiem
Foto: Publicitātes attēls
Žurnāla "Studija" 108. numurā lasiet par ķermeni – mākslinieku iedvesmas avotu cauri gadsimtiem –, un to, kā tas – reizē abstrakta ideja un trausls bioloģisks veidols, kas pakļauts politiskām, sociālām, kultūras un modes metamorfozēm, – spēj pārliecinoši atspoguļot gan mākslinieka personību, gan laikmeta pārmaiņas, portālam "Delfi" raksta žurnāla izdevēji.

Žurnāla vāku, atzīmējot Valmieras Tautas tēlotājas mākslas studijas 60. jubileju, rotā Edgara Krīgera vasarīgā "Dārzniece" (1979).

Diskusijā par numura centrālo tēmu žurnāla galvenā redaktore Inga Bunkše sarunājas ar butō mākslinieci un deju un kustību terapeiti Simonu Orinsku, plastikas ķirurgu Dr. Jāni Zaržecki un mākslinieku Leonardu Laganovski. Ķermeņa tēmu mākslā no dažādiem aspektiem skata rakstnieks un publicists Kirils Kobrins, analizējot Mākslas uzvaru pār dabu Demjena Hērsta darbos un salīdzinot to ar performances mākslinieku ķermenisko iesaistīšanos, lai pievērstu uzmanību procesiem sabiedrībā un politikā. Filozofs Artis Svece aplūko ķermeņa trauslumu – no ķermeņa kā simbola, kas iemieso humānisma idejas, līdz pasaules izjūtai, kas sakņojas "baiļu kultūrā". Ruta Čaupova skaidro, kā mainījusies figurālo tēlu atveide tēlniecībā 20. gs beigās, un 21. gs. ceļu no ķermeņa attēla līdz attēla ķermenim ar Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādi "Restart" marķē filozofs Jānis Taurens.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!