Šodien parakstīts nodoma protokols starp Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, SIA "Alfor" un SIA "Indie" par Purvīša balvas norisi arī nākamos desmit gadus, šodien preses konferencē sacīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.
Kā skaidroja Lāce, pirmā vienošanās par Purvīša balvu tika parakstīta 2008. gadā uz desmit gadiem. Līdz šim piešķirtas jau četras Purvīša balvas, bet 2017. gada februārī tiks izraudzīts piektais Purvīša balvas ieguvējs, tādējādi beigsies iepriekš parakstītā vienošanās. Arī šodien parakstītais nodomu protokols paredzēs piecu Purvīša balvu pasniegšanu, kā arī balvas apjoms – 28 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – paliks nemainīgs.
"Kad sākām Purvīša balvas procesu, tad apzinājāmies, ka vajadzīga balva vizuālajā mākslā, jo 2008. gadā vairs neeksistēja balva, ko savulaik pasniedza Mākslinieku savienība. Tas nozīmēja, ka viena daļa nozīmīgas mākslas bija palikusi bez izvērtējuma un savu virsotņu izcelšanas," akcentēja muzeja direktore, piebilstot, ka Purvīša balva parādīja labu piemēru valsts un privātās partnerības sadarbībai.
Purvīša balva dod procesa izvērtējumu, jo divu gadu laikā vizuālās mākslas darbi tiek skatīti un izvērtēti. Šī balva savā pasniegšanas procesā ir maksimāli demokrātiska un objektīva. Šo gadu laikā ir pierādījies, ka Purvīša balvai ir ļoti augsts prestižs. Īpašo vērtību balvai piešķir tas, ka tā tiek pasniegta tikai vienam māksliniekam, vēstīja Lāce.
Savukārt muzeja patrons un SIA "Alfor" valdes priekšsēdētājs Jānis Zuzāns minēja, ka 2008. gadā, kad tika panākta vienošanās par Purvīša balvu, nevarēja iedomāties, ka tas izvērtīsies tik skaistā un radošā procesā. "Toreiz noteicām, ka tiks pasniegtas piecas balvas, lai nodrošinātu šīs balvas pēctecību," norādīja Zuzāns.
Viņš klāstīja, ka tikpat svarīgs un nozīmīgs ir dokumentācijas process, proti, tagad, atverot jebkuru Purvīša balvas katalogu, var redzēt, kas attiecīgajā laika posmā vizuālajā mākslā ir noticis.
Purvīša balvas projekta direktore un SIA "Indie" valdes locekle Daiga Rudzāte piebilda, ka 2008. gadā, iedibinot Purvīša balvu, tas likās kaut kas utopisks un neiespējams. "Ja nebūtu Purvīša balvas, tad šī desmitgade būtu citāda," akcentēja Rudzāte.
Viņa klāstīja, ka līdz šim visi Purvīša balvas ieguvēji virzīti tālāk pārstāvēt Latviju Venēcijas mākslas biennālē. Tāpat attiecībā uz Purvīša balvu būtisks solis ir iespēja piesaistīt starptautiskās vides uzmanību mūsu vizuālajai mākslai, tādēļ patlaban notiek sarunas ar nozīmīgiem ārvalstu ekspertiem un galeriju pārstāvjiem par līdzdalību.
Kā ziņots, Purvīša balva ir augstākais un prestižākais vizuālās mākslas apbalvojums Latvijā, ar kuru katru otro gadu tiek apbalvots viens starptautiskas žūrijas un ekspertu komandas izvēlēts mākslinieks.
Purvīša balva tika iedibināta 2008. gadā ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus Latvijas vizuālajā mākslā. Balvas apjoms ir 28 500 eiro, un tas ir līdz šim apjomīgākais vizuālās mākslas apbalvojums Latvijā.
2017. gada februārī tiks pasniegta jau piektā Purvīša balva, kas nozīmē, ka būs apritējusi balvas pirmā desmitgade. Nākamā Purvīša balvas kandidātu darbu izstāde būs skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkā Krišjāņa Valdemāra ielā, nevis kā iepriekš – izstāžu zālē "Arsenāls".
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu "Solitude". Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi "Varbūt". Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi "Zemes darbi", bet ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi "Netaisnība".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
