Ieskaties! Desmit interesantas izstādes, ko apmeklēt augustā  (2)

Iestājoties vasaras pēdējam mēnesim, piedāvājam iepazīt desmit dažādas un kvalitatīvas mākslas un dokumentālās izstādes, kas Latvijā ir apskatāmas šā gada augustā.

Festivāla "Printmaking IN" ietvaros 29. jūlijā tika atklātas izstādes piecās norises vietās – grāmatu veikalā "Bolderāja", galerijā "427", Kaņepes kultūras centrā, "Rīgas mākslas telpas" Intro zālē un peldošajā mākslas centrā "Noass".

Viena no festivālā atklātajām izstādēm – Kaņepes kultūras centrā – ir igauņu mākslinieka Tomasa Kūsinga personālizstāde.

Mākslinieks ir uzticīgs linogriezuma tehnikai, kurā veido sarežģītas figurālas kompozīcijas ar smalku detalizāciju. Darbos mijas ikdienišķas un mistiskas ainas, kas uzbur sirreālu noskaņu. Izstāde skatāma līdz 28. augustam.

"Par Tomasa Kusinga grafikām ir teiktas briesmu lietas. Daži saukā viņu par sirreālistu, daži vienkārši nespēj saprast, kā viņam pietiek pacietības iegrebt visas tās līnijas linolejā. Daži runā tādas muļķības, par kurām vispār nav vērts rakstīt. Es jums varu atklāt, ka Tomasa Kūsinga darbi lielākoties ir apokaliptisks pareģojums. To tēli ir īsti un nāk no reālās pasaules, nekas nav izdomāts un nekas nav pārspīlēts. Tie, kas domā, ka Tomasa māksla ir fantāzija, neredz to, ko daudzi citi ir redzējuši jau sen. Ņemot vērā strauji tuvojošos apokalipsi, Tomasa Kusinga radošo darbību nav grūti vērtēt kā nepieciešamu un laikmetīgu," rakstījis mākslinieka draugs un līdzgaitnieks Remo Randvers.

"Tomasa Kusinga izstādē jaunākās grafikas papildinātas ar darbiem no agrākiem periodiem. Grafiku vēstījumus iedvesmojusi pilsētas dzīve, lauki, draudzība, māklas kopiena un mūzika. Šie garstāsti bieži vien kļūst par laikmetīgu "folkloru" ar humora piedevu, kurā realitāte savijas ar kolektīvo zemapziņu un sirreālām mirāžām, sniedzoties no naiva joka līdz asai groteskai, no ironijas līdz sociālai kritikai," raksta izstādes rīkotāji.

Tomass Kūsings (1976) absolvēja Igaunijas mākslas akadēmiju 2005. gadā, iegūstot mākslas ba-kalaura grādu. Kopš 2001. gada viņš ir grupas "Non Grata" dalībnieks. 2002. gadā Tomasa gleznas un grafikas tika izstādītas Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Vācijā, Bulgārijā, Rumānijā, Francijā, Lielbritānijā, Ķīnā, ASV, Čīlē un Dienvidkorejā. Viņa personālizstādes notikušas Igaunijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā, ASV, Čīlē, Austrālijā un Dienvidkorejā.

Šā gada 3. augustā, Ventspils Pārventas bibliotēkā (Tārgales ielā 4) atklās Latvijas Mākslas akadēmijas profesora, rektora, izcilā ainavista un ievērojamākā plenērista mūsdienu Latvijas mākslā Alekseja Naumova personālizstādi "Pasaules pilsētas". Izstāde notiks starptautiskā projekta "World cities. Live paintings" un Ventspils pilsētas svētku ietvaros.

Izstāde "Pasaules pilsētas" skatītāju iepazīstinās ar izcilā mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas rektora profesora Alekseja Naumova gleznotajām pilsētas un dabas ainavām. Portretēto ainavu vidū būs atrodamas gan pasaules metropoles, gan Eiropas vēsturiskās pilsētas ar tām raksturīgo arhitektūru, īpašo gaismu un noskaņu, kā arī darbi, kas gleznoti pašā Ventspilī un šobrīd glabājas Ventspils muzeja kolekcijā. Vairākus gadus mākslinieks kopā ar gleznotāju Kristapu Zariņu īsteno mākslas projektu "World Cities. Live Paintings".

Gleznas skatītāju vedīs ceļojumā uz Parīzi, Ņujorku, Burano Venēcijā, Ventspili, Nicu un neskaitāmiem citiem māksliniekam tuviem galamērķiem. Ekspozīcijā redzamie darbi – mirkļa fiksācija dabā, dinamiskā atmosfērā, ar brīvu otas pieskārienu. Paralēli gleznošanai mākslinieks veic arī procesa videofiksāciju. Noteicošā ir situācija – saulē vai lietū, cilvēku ielenkumā vai vientulībā dažu stundu laikā top urbānās un dabas ainavas.

Aleksejs Naumovs ir latviešu mākslinieks, kura glezniecību raksturo krāsas nozīmība. Viņš absolvējis LMA monumentālās glezniecības nodaļu. Strādājot LMA, mākslinieks regulāri piedalās nozīmīgās vietēja un starptautiska mēroga norisēs – izstādēs, simpozijos, apmaiņas programmās. Būdams viens no pazīstamākajiem latviešu mūsdienu māksliniekiem, veidojis vairāk nekā 60 personālizstādes Latvijā un ārvalstīs, kā arī piedalījies vairākos desmitos grupu izstāžu. 2013. gadā Aleksejs Naumovs tika nominēts "Purvīša balvai".

Izstāde "Pasaules pilsētas" apskatāma no 3. līdz 31. augustam.

No 2016. gada 13. augusta līdz 30. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, K. Valdemāra ielā 10) būs skatāma izstāde "Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika".

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ar plašu retrospekciju jaunatvērtajā Lielajā izstāžu zālē godina gleznotāju Jani Rozentālu, kura simt piecdesmitā dzimšanas diena starptautiskā mērogā ir ietverta UNESCO svinamo dienu kalendārā.

Talantīgo un mērķtiecīgo Saldus pagasta lauku kalēja dēlu, kas 19. gadsimta 80.–90. gadu mijā Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā izskolojās par profesionālu gleznotāju, Latvijas mākslas vēsturē piemin kā populārāko, iemīļotāko un vispusīgāko nacionālās mākslas pamatlicēju.

Jaņa Rozentāla biogrāfija un radošā darbība spilgti apliecina latviešu mākslinieku sociālo un nacionālo pašapzināšanos 19. un 20. gadsimtu mijā. Pirmo vispārējo atzinību dzimtenē gleznotājs guva 1896. gadā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē kopā ar nacionālpatriotiski noskaņotajiem "Rūķa" loka vienaudžiem, kas nāca klajā ar ideju kalpot savai tautai un attēlot tās dzīvi mākslā.

20. gadsimta sākumā Rozentāls izvirzījās starp aktīvākajiem Rīgas mākslinieciskās vides veidotājiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kļūdams par aizrautīgu jauno estētisko principu īstenotāju glezniecībā, grafikā un lietišķajā mākslā, kā arī nozīmīgāko tālaika latviešu mākslas teorijas pārstāvi, kura galvenās apceres tika publicētas žurnālos "Vērotājs" un "Zalktis". Līdzās Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram meistars ir viens no nedaudzajiem laikabiedriem, kas Latvijas vizuālo mākslu ap 1900. gadu pietuvināja lielo Eiropas mākslas centru apvārsnim.

Retrospektīvā izstāde (vairāk kā 150 darbu) ir viens no Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmas centrālajiem notikumiem. Mākslas darbu izlase lielākoties veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kas pārliecinoši reprezentē klasiķa radošās darbības galvenos posmus un žanrus, stilistisko mainību un tehniku dažādību. Papildus izmantoti eksponāti no Akseli Gallena-Kallelas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Liepājas muzeja, Tukuma muzeja un vairākām privātām kolekcijām Latvijā un Somijā. Gadsimtu mijas gaisotni atdzīvina fotoattēlu klātbūtne, izstādes mobilā aplikācija atklāj atsevišķu mākslas darbu sasauces ar fotogrāfijām, ko gleznotājs jaunrades vajadzībām uzņēmis pats ar savu fotokameru.

Somijas-Latvijas sadraudzības biedrība "Rozentāls-seura", kas nosaukta latviešu klasiķa vārdā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vienlaikus piedāvā nelielas informatīvas ceļojošās izstādes "Ar skatienu Somijā, ar sirdi Latvijā" pirmo pieturu. Līdzīga ekspozīcija ar satura izklāstu angļu, somu un zviedru valodās rudenī tiks atvērta "Virka" galerijā Helsinkos.

Muzeja Lielajā zālē skatāmo retrospekciju septembrī un oktobrī papildinās pasākumi, kas ietvers lekciju ciklu "Rozentāla laiks" piektdienu vakaros, sarunas pie mākslas darbiem ar nozares speciālistiem, radošo darbnīcu nodarbības, gleznotājam un viņa dzīvesbiedrei Ellijai veltītus koncertus, kā arī Mūzikas un mākslas atbalsta fonda producēto teātra izrādi "No Rozentāla".

No šā gada 4. augusta līdz 10. septembrim Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē norisinās Andas Lāces personālizstāde "es Es ES", savukārt Mazajā zālē – Leonarda Laganovska personālizstāde "Atlants".

Lāces izstāde iekļaujas trīs pasākumu ciklā "Iekšējā Es uzsprāgšana, seku savākšanas un neitralizēšanas varianti". Tā vadlīnija ir indivīda saskare ar nevēlamo un viņa spēja risināt negatīvas pieredzes radīto iekšējo konfliktu.

Andas Lāces jaunā personālizstāde "es Es ES" risina eksistenciālu konfliktu un izspēlē tā iespējamos risinājumus. Viņas līdzšinējā monohromā krāsu gamma šoreiz papildinās ar sarkaniem akcentiem, gleznas instalācijas veidā izšķīst telpā, bet divu performanču laikā ar mūziķu līdzdalību iegūst attīroša un atjaunojoša rituāla formu. Līdzīgi kā iepriekšējās, arī šī Lāces izstāde jeb triju notikumu cikls savij privātus iespaidus, emocionālus pārdzīvojumus, mitoloģiskus un reliģiskus tēlus, kopā radot vizuālu, skanisku un horeogrāfisku vēstījumu par norisēm cilvēka iekšienē.

""es Es ES" ir iekšējā "Es" sprādziens palēninājumā, kur katrā nākamajā solī notiek dažādi "Es" aizklāšanas, pārveidošanas vai ietekmēšanas gadījumi," vēsta māksliniece Anda Lāce.

Ciklu "Iekšējā Es uzsprāgšana, seku savākšanas un neitralizēšanas varianti" 10. jūnijā ievadīja performance "Atindēšana" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunatvērtās ēkas pagalmā. Tās video dokumentācija un jauna gleznu sērija instalācijas formā skatāma cikla otrajā daļā – personālizstādē "es Es ES" Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē. Ciklu 10. septembrī – Baltajā Naktī – noslēgs performance "Varianti", kura top sadarbībā ar komponistiem Eviju Skuķi un Platonu Buravicki, kā arī runātāju-dziedātāju ansambli. Par cikla ievadošo performanci "Atindēšana" Anda ir nominēta prestižajai "Purvīša balvai".

Leonarda Laganovska izstāde apspēlē abas vārda "atlants" nozīmes – balstu atlētiska vīrieša veidolā un ģeogrāfisku, vēsturisku vai citu karšu apkopojumu.

Redzamākās Latvijas konceptuālās mākslas figūras – Leonarda Laganovska (1955) – darbos saplūst dzirkstošs humors un aukstas intelektuālas refleksijas. Tajos viņš ironizē par varu, sabiedrību, ģeopolitiku un mākslu, šīs tēmas nereti atspoguļojot ar lingvistiskām shēmām vai patēriņa preču zīmolu imitācijām.

"Mākslinieks jaunākajās darbu sērijās apspēlē pilsētu plānu, zvaigžņu stāvokļu un politisko karšu attēlus. Tajos anonīmu pilsētu kvartālu režģi iegūst iedomātus nosaukumus un iemanto tiem līdzi nākošas nozīmes, ietekmīgu cilvēku dzimšanas un nāves brīži vai pagriezienu punkti pasaules vēsturē vizualizējas zvaigžņu kartēs, bet valstu teritorijas un migrāciju apzīmējošas bultas pārtop dekoratīvā politiskā globusa mozaīkā. Attēls un tā priekšmets "Atlantā" ir divas autonomas vienības un skatītājam tās kalpo kā (ne)ceļa norādes Laganovska pasaulē," raksta izstādes veidotāji.

Izstāžu kuratore – Līga Lindenbauma.

No 4. augusta Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma fotomākslinieka Ivara Grāvleja izstāde "Nezināmā latviešu fotogrāfija".

Izstāde ir subjektīva, ironiska interpretācija par Latvijas fotogrāfijas vēsturi, sākot ar fotogrāfijas rašanās brīdi līdz mūsdienām. Projekts "Nezināmā latviešu fotogrāfija" ir fragments no maģistra darba, ko autors rakstījis, absolvējot FAMU akadēmiju. Izvēlētie fotogrāfi un notikumi ir fikcija, kas provokatīvā un humoristiskā veidā raksturo Latvijas fotogrāfijas tendences un priekšstatus, jo, kā ironizē "mākslas un fotogrāfijas vēsturnieks" Ivars: "Latvijas fotogrāfi nav vērsti uz ārēju spožumu un ātru slavu. Tas padara viņu popularizēšanu starptautiskajā arēnā daudz komplicētāku. Latvijā ir daudz interesantu un spēcīgu fotogrāfu, kuru darbus raksturo ziemeļnieciska atturība, dziļums un daudzveidība."

Ivara Grāvleja radītie fotogrāfu tēli pārstāv noteiktu Latvijas fotogrāfijas periodu. Viņš secina, ka šobrīd ir ļoti grūti rekonstruēt Latvijas fotogrāfijas tendences un vēsturi, jo Pirmā un Otrā pasaules kara laikā daudzu latviešu fotogrāfu arhīvi tika iznīcināti vai pazuda. 21. gadsimta sākumā tika atrasti vairāki līdz šim "nezināmu fotogrāfu darbi" – Kārļa Kalnbērza (1892-1938), Toma Rozenbauma (1934-2014) un Jāņa Ausekļa (1947) –, kas bija paslēpti bēniņos, aprakti zem zemes vai arī kara juceklī nonākuši svešu cilvēku rokās. Jaunatklātie autori ir milzīgs pienesums latviešu kultūrai. Neskatoties uz to, ka latviešu fotogrāfi pārsvarā pārstāvējuši piktoriālās fotogrāfijas virzienu, ir daudz autoru, kuri pasaules fotogrāfijas kontekstā ir bijuši progresīvi domājoši un laikmetīgi, piemēram, Toms Rozenbaums (1934-2014), Jānis Auseklis (1947) un fotoreportieris Jānis Piparsons (1982).

"Izstādē tiks eksponēti latviešu fotomākslinieku darbi, kuri pasaules mākslas kontekstā varētu būt spoži piemēri, bet par kuriem lielākā daļa sabiedrības pat nenojauš. Kā piemēru var minēt latviešu fotofutūristu Kārli Kalnbērzu no 20. gs. 20. gadiem un Tomu Rozenbaumu, kurš sešdesmitajos gados, protestējot pret padomju iekārtu, fotografēja, nenoņēmis vāciņu no objektīva, un pēc filmas attīstīšanas palielināja vienīgi nosēdušos putekļus uz fotofilmas. Kā vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta 70. gadu fotogrāfiem jāizceļ Jāni Ausekli (1947). Auseklis bija pazīstams kā viens no Latvijas hipiju kopienas "Lakstīgalas" dalībniekiem, kurš dokumentēja hipiju bohēmu un muzikālo kultūras dzīvi. Viņš bija īpaši ieinteresēts veicināt seksuālo brīvību un cīnījās par minoritāšu tiesībām. Homoseksuālās orientācijas dēļ 1978. gadā viņu arestēja Valsts drošības komiteja un pusotru gadu Auseklim bija jāizcieš smags cietumsods," stāsta autors.

Ivars Grāvlejs (1979) ir ieguvis maģistra grādu FAMU Izpildītājmākslas akadēmijas Kino un televīzijas fakultātē Prāgā. Grāvlejs ir ne tikai fotogrāfs, bet arī fotogrāfijas pasniedzējs, daudzu izstāžu dalībnieks un kurators. Laika periodā no 2004. gada autoram ir bijušas vairāk kā 40 personālizstādes Rīgā, Prāgā, Budapeštā, Briselē un citur, kā arī mākslinieks ir piedalījies vairāk kā 50 grupu izstādēs. Ivars Grāvlejs divas reizes nominēts Purvīša balvai.

Izstādes atklāšana – 4. augustā plkst. 17:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Mārstaļu ielā 8 (ieeja no Alksnāja ielas).

Šā gada 3. augustā Liepājas viesnīcas "Promenade Hotel" Hika spīķera terasē un Vites spīķerī, 2. stāvā, plkst. 17:00 atklāj izstādi "Pateiktais klusums", kurā būs skatāmas divu lietuviešu mākslinieču Neringas Žukauskaites (Neringa Žukauskaitė) un Kristīnas Norvilaites (Kristina Norvilaitė) grafikas.

Kā apgalvo pašas mākslinieces, izstāde ir par tiem klusuma brīžiem, kas patiesībā nekad nav klusi un tukši, bet gan pilni dzīvības, pilni vārdu. Linogriezuma tehnikā veidotie mākslas darbi radušies iedvesmojoties no plaša tēmu klāsta – klasiskās mūzikas, kosmosa, krīta zīmējumiem, kas karstā vasaras dienā zīmēti uz asfalta, u.c. Salīdiznājumā ar citiem linogriezuma tehnikas darbiem šie ir veidoti uz kanvām nevis parpīra, kā tas būtu parasti.

Kristīna Norvilaite un Neringa Žukauskaite ir lietuviešu mākslinieces, kas plaši pazīstamas mūsdienu mākslas pasaulē. Viņu personālizstādes ir notikušas vairāk kā 20 valstīs un dalība grupu izstādēs vairāk kā 100 valstīs visā pasaulē. Kristīna Norvilaite ir pazīstama arī kā grāmatu ilustratore, scenogrāfe un starpdisciplināru mākslas darbu autore. Šajā izstādē viņas darbos dominē spilgtas, dekoratīvās krāsas un kontrasti starp sarkano, balto un melno, apvienojot tos ar minimālisma estētiku.

Neringa Žukauskaite savus mākslas darbus saista ar klusumu – katrs izstādes apmeklētājs tiek aicināts cienīt klusumu, lai nokļūtu neparastā vietā, kurā mājo mākslinieka radošais gars un sapņi, kā arī meklēt savus vārdus šajā "Pateiktā klusuma" pasaulē.

Izstāde, kas rīkota festivāla "Via Baltica" ietvaros, apskatāma līdz 2. septembrim, ieeja tajā ir bez maksas.

No šā gada 30. jūlija līdz 21. augustam Rīgas mākslas telpas Intro zālē skatāma igauņu mākslinieka Anonymous Boh personālizstāde "Zvaigžņu putekļi".

Igauņu mākslinieka Anonymous Boh izstāde "Zvaigžņu putekļi" pulcē globālā mākslas tīmekļa pagrīdes zvaigznes un miksē starpdisciplināras mākslas formas. Izstādes darbi tapuši no 2014. līdz 2015. gadam, apceļojot Āziju, ASV un Eiropu. Katrā pilsētā, kur Boh un mākslinieku grupa "Non grata" uzstājās, kāda no pasaulslavenām pagrīdes zvaigznēm atstāja savu atpazīšanas zīmi performances dokumentācijā – ar fotokameru, kokgriezumu, sietspiedi, atmiņu vai plaukstas nospiedumu: Ņūorleānā, Pekinā, Teksasā, Parīzē, Blekrokas tuksnesī – "Burning Man" festivāla pilsētiņā, Maiami, Fēru salās, Berlīnē, Ņujorkā un citur.

"Anonymous Boh apceļojot pasauli ar performanču, izstāžu un publikāciju palīdzību radījis vienu no visu laiku izteiksmīgākajām, zīmīgākajām, trāpīgākajām un transformējošākajām mākslas kustībām. Boh ar "Non grata" globālajām performancēm, aptverot visas mākslas, atklāj ne tikai mūsu šī brīža stāvokli, bet uzbur arī netālas nākotnes postapokaliptisko, absurdi rotaļīgo, kaleidoskopisko un izmocīto ainavu vīzijas," raksta pagrīdes dzejnieks no Kentuki – Rons Vaitheds.

"Kopš 1992. gada igaunis Anonymous Boh (īstajā vārdā – Als Paldroks) darbojas nedefinējamā teritorijā, kurā mākslas priekšmets ir ticis sagūstīts, lai eksistētu kā fizisks objekts. Šai telpai ir neskaitāmas dimensijas, kas kļuvušas par pamatu viņa radošajai darbībai. Performances grupas "Non grata" vadīšana faktiski nozīmē "Neredzamo mākslas" ("The Art of Invisibles") kustības izveidi, skolu, ko iespējams raksturot kā strukturētu haosu un performances patvaļīgi izvēlētā vidē un iekštelpās," raksta Raivo Kelomēss.

Šā gada 11.augustā "Mākslai Vajag Telpu" vasaras mājā, Kalnciema ielā 36/38 tiks atklāta piektā no sešām sērijas "#Blumbergs. Bezgalība" personālizstādēm – gleznotājas Sabīnes Verneres izstādē "Bez-kaunīgs" ("Shame-less")

Izstādē būs apskatāmas mākslinieces melnbaltās abstraktās tušas figūras, kurām, kā norāda izstādes kuratore Inga Šteimane, ir dvēseles radinieces Ilmāra Blumberga mākslā.

Lai gan Sabīne Vernere (1990) pagaidām ir plašākai publikai vēl nezināma māksliniece, jo tikai tikko pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnodaļu, tomēr, kā norāda Inga Šteimane, Sabīne ir ļoti interesanta ar to, ka tiešām dievina Ilmāra Blumberga daiļradi, un viņas mākslā to var ļoti labi redzēt. "Viņas tušas zīmējumi un akvareļi lielā mērā balstās uz formām, kādas redzamas arī Ilmāra Blumberga daiļradē. Tas ir stāsts caur vispārinātu cilvēka figūru, turklāt šis stāsts ir pilns ar ciešanām un pārpasaulīgām pārdomām, kas ietver atbilžu meklēšanu uz eksistenciāliem jautājumiem par šī cilvēka vietu un jēgu pasaulē," norāda Inga Šteimane.

Vernere ir īpaša arī ar to, ka ir vienīgā sieviešu kārtas māksliniece šajā mākslinieku-džentlmeņu kompānijā, kuri šogad veidojoši izstādes MVT vasaras mājā, kas veltītas Ilmāra Blumberga (1943-2016) piemiņai. Vernere par savu saikni ar Blumbergu saka: "Ilmāra Blumberga māksla ir ārkārtīgi godīga, caurspīdīga un bezkaunīga. Tāpēc mani tā aizkustina. Viņa darbos var redzēt, ko viņš domā, no kā baidās, ko vēlas un ko nevēlas. Patiesības pilotāža. Manuprāt, māksla ir brutāla (reizēm pat nepatīkama) taisnības teikšana. Arī es gribu nemelot."

Līdz šim Sabīne Vernere ir sarīkojusi divas personālizstādes: "Ainava Parastā" Kalnciema kvartāla galerijā Rīgā (2015) un "Mans raksts", Vaļņu ielā 26, Rīgā (2013).


Sabīnes Verneres darbus MVT vasaras mājā būs iespējams aplūkot no 11. augusta līdz 21. augustam. Skatītāju tikšanās ar mākslinieci – Sabīnes Verneres autorvakarā 18. augustā.

Pagājušajā nedēļā Liepājas muzeja ekspozīcijā "Liepāja okupāciju režīmos" K. Ukstiņa ielā 7/9 festivāla "Via Baltica" ietvaros atklāja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sagatavoto ceļojošo izstādi "Baltijas brīvības ceļš".

Izstāde veltīta Baltijas ceļa gadadienai, un tajā atspoguļoti Latvijas 20. gadsimta vēstures galvenie posmi, Baltijas valstu sadarbības pieredze, kā arī sabiedrības vēsturiskās atmiņas nozīme Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, plašākā vēsturiskā retrospekcijā atskatoties uz Molotova-Ribentropa pakta un tā slepeno papildprotokolu sekām Austrumeiropas 20. gs. vēsturē, kā arī Baltijas valstu sadarbību.

Izstādes vadmotīvs ir mūsu zemes un tautas ceļš no Latvijas valstiskās neatkarības cauri okupācijām uz neatkarības atjaunošanu, ceļš, kas Baltijas nācijas izšķirošos brīžos ir savedis kopā, lai tās drosmīgi iestātos par savām tiesībām, apliecinātu Baltijas tautu sīkstumu un spēku.
Latviešu, lietuviešu un igauņu solidaritāte Baltijas ceļā 1989. gada 23. augustā ir kļuvusi par Baltijas valstu atpazīšanas zīmi ārzemēs un mūsu vienotības apliecinājumu pašu mājās. Tomēr vēsturiski trīs tautu likteņi ir bijuši atšķirīgi.

Izstāde Liepājas muzeja ekspozīcijā "Liepāja okupāciju režīmos" skatāma no 28. jūlija līdz 31. augustam. Ieeja – bez maksas.

Savukārt festivāls "Via Baltica" šogad notiek no 28. jūlija līdz 3. septembrim Liepājā un Kuldīgā. Tā rīkotājs ir nodibinājums "Via Cultura".

No šā gada 4. līdz 30. augustam mākslas galerijā "Māksla XO" skatāma mākslinieces Mārītes Guščikas izstāde "Patversme".

"Izstādes "Patversme" idejiskais kodols meklējams manā pretreakcijā uz visaptverošo un gandrīz neizbēgami uzspiesto komunikāciju, draudzēšanās kultu, integrāciju un privātās telpas ignorēšanu.

Mans veids, kā neizšķīst šajos procesos, ir veidot pasaules kārtību savās domās. Es burtiski nodarbojos ar savas ideālās telpas plānošanu, būvniecību un iekārtošanu. Es to vizualizēju līdz sīkākajai detaļai. Šis process darbojas, kā aizsargmehānisms un meditācija vienlaicīgi.

Izstāde ir par noslēgšanos savas iztēles konstrukcijās un noslēpumos," stāsta Mārīte Guščika.

Mārīte Guščika beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (2007). Izstādēs piedalās kopš 2003. gada. Sarīkojusi piecas personālizstādes, no kurām par "Atmiņas karte /Memory Stick" gleznotāja nominēta prestižajai "Purvīša balvai" 2013. 
Mārītes Guščikas darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga) un Mūkusalas Mākslas salona (Rīga) kolekcijās.