Iznācis vizuālo mākslu žurnāla 'Studija' jaunākais numurs

Žurnāla 109. numurā var izlasīt par mākslas lomu mūsdienu sabiedrībā un vēstures gaitā – par to, kā mākslinieka personība atklājas viņa darbos un kā pret to attiekties skatītājam; kā politika ietekmē mākslas izglītību un līdz ar to – nākamās paaudzes redzējumu.

"Vizuālā māksla, lai cik pretenciozi par to izteiktos kuratori un kritiķi, ir un paliek tikai atspulgs. Atspulgs no domām, kas nemaz nav vizualizējamas," mākslas kritiķis Pēteris Bankovskis izaicina domāt par to, kā māksla atspoguļo savu laiku un vai mākslinieki spēj parādīt laikmeta garu – vai arī tas ieraugāms tikai retrospektīvā.

Kas nosaka mākslas darba "izdošanos"? Nejaušība, gadiem izkoptas prasmes vai vēstījuma reducēšana līdz vienkāršām, visiem saprotamām sajūtām? "Gleznā nav emociju burtiskā nozīmē, tā nav mentāls stāvoklis. Tātad tajā ir kaut kas, kas vērotājā ja ne burtiski rada noteiktas emocijas, tad vismaz rosina kaut kādu līdzīgu pieredzi. Cilvēkiem patīk atsaukties uz emocijām, jo tās var pretstatīt intelektam," atzīst filozofs Atis Svece, daloties pārdomās par mākslas darba radīšanu un vērošanu.

Kirils Kobrins analizē krievu avangarda mākslinieka Vasiliska Gņedova izdevumus un performances, izceļot jēdzienus "māksla", "poēzija" "dzeja". Avangarda mākslinieki savulaik –nevis nojaucot robežas, bet strādājot un domājot bez klišejiskiem pieņēmumiem, – intuitīvi brīdināja, ka laikmeta gars piedzīvo lūzumu un līdz tam zināmā pasaule – savu norietu. "Vasilisks Gņedovs publikai norāda uz acīmredzamo: "Mākslas Nāvei" seko galīgas "Beigas"."

Šajā numurā arī Ingas Bunkšes saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas prorektoru studiju un zinātniskajā darbā, profesoru Dr. art. Andri Teikmani par problēmām, izaicinājumiem un iespējām mākslas izglītības jomā vispārizglītojošās skolās un augstākajās izglītības iestādēs, kā arī par to, kādu postu tai nodara birokrātijas cilpas, no kurām cieš gan skolēni un studenti, un sabiedrība kopumā: "Mākslas un arī kultūras loma mūsdienu pasaulē ir radikāli mainījusies – mēs dzīvojam laikā, kad katrs sabiedrības loceklis ir reizē kultūras patērētājs un radītājs. Tehnoloģiju attīstība nosaka nepieciešamību būt radošam. Vienlaikus pasaule, kurā mēs dzīvojam, kļūst arvien sarežģītāka, mums ir arvien mazāk atbilžu, un mūsdienu māksla ir viens no ceļiem, kā mēs mēģinām izzināt un saprast savu vietu pasaulē."

Jaunākajā "Studijā" arī viedokļi par restaurēto Latvijas Nacionālās mākslas muzeja ēku; kā allaž – recenzijas par mākslas izstādēm un notikumiem Latvijā un pasaulē, kā arī informācija par iespējām pieteikties startptautiskiem konkursiem, izstādēm un rezidencēm.

Žurnālu "Studija" izdod izdevniecība "Neputns".