Atklās tekstilmāksliniekam Rūdolfam Heimrātam veltītu izstādi

Rūdolfs Heimrāts (1926–1992) ir bijis talantīgs tekstilmākslinieks, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs (1961), profesors un ilggadējs vadītājs (līdz 1992), Latvijas laikmetīgās tekstilmākslas skolas radītājs un attīstības virzītājs.

Ekspozīcija iecerēta un izveidota kontekstā ar izstādi "Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība" – ar domu īpaši akcentēt meistara būtisko vietu visā Latvijas dekoratīvās mākslas kopainā 20. gadsimta 70. gados. Izstādes kuratore – Velta Raudzepa.

Dekoratīvās mākslas evolūcija šajā periodā nav iedomājama bez Rūdolfa Heimrāta mākslinieciskās jaunrades, viņa sabiedriskās darbības Latvijas Mākslinieku savienībā un Latvijas Mākslas akadēmijā. Nenovērtējama loma Rūdolfam Heimrātam ir bijusi dažādās Kultūras ministrijas un Mākslas fonda iepirkumu, pasūtījumu, kā arī izstāžu organizācijas un žūrijas komisijās Latvijā un ārpus tās (t. sk. Maskavā, Tallinā u.c.). Viņa vadībā tiek aizsākti starptautiski projekti (1. Starptautiskais tekstilmākslas simpozijs 1974. gadā), notiek vērienīgas nozares izstādes, top interjeru noformējumi Latvijā, latviešu mākslinieki rada pasūtījuma darbus Vissavienības mērogā.

Arī paša autora daiļrade ir daudzveidīga un radoši bagāta. Šajā desmitgadē izausti vairāk nekā divdesmit lielformāta tekstildarbi izstādēm, radīts būtisks pienesums sabiedriskajiem interjeriem (kafejnīca "Ļeņingrada", 1972), tapušas miniatūrtekstilijas. Līdztekus, meistara iedrošināta, ar plašu vērienu sāk uzplaukt Rūdolfa Heimrāta skolēnu – jauno tekstilmākslinieku daiļrade. Viņu vidū Aija Baumane, Edīte Pauls-Vīgnere, Aina Muze, Egils Rozenbergs, Lilita Postaža u. c. Liela ir viņa ietekme uz tekstilmākslas attīstību kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā, kā arī citās bijušās Padomju Savienības republikās.

Izstādes nosaukums "Septiņdesmitie. Darbs un atpūta" izvēlēts gan ar tiešu, gan simbolisku nozīmi. Tiešā nozīmē tas ir veltījums diviem autora gobelēniem, kas veido diptihu. Tā viena daļa – kompozīcija "Darbs" (1969) atrodas Maskavā, Krievijas Valsts muzejā/kultūras piemineklī "Caricino", savukārt otra – kompozīcija "Atpūta" (1971) – atrodas Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā. Būtiski, ka par gobelēnu "Darbs" 1970. gadā Rūdolfam Heimrātam tika piešķirts tam laikam ļoti augsts apbalvojums – PSRS Mākslas akadēmijas sudraba medaļa. Simboliskā nozīmē vārdi "darbs un atpūta" attiecināmi uz paša mākslinieka aktīvo radošo un sabiedrisko dzīvi, kas, protams, mijusies arī ar atpūtas brīžiem.

Ekspozīciju papildina gobelēns "Sens motīvs" (1977) un tā tapšanas procesa skices. Darbs izvēlēts mūžsenās, vispārcilvēciskās mīlestības un radīšanas tematikas dēļ, kas bijusi Rūdolfam Heimrātam tuva visā daiļrades gaitā. Metaforiski tas atklāj gan mākslinieka paša dziļās cilvēciskās īpašības, gan viņa interesi par vēsturiskajām vērtībām.

Darbs pie gobelēna ir grūts un sarežģīts process, ko jebkurš autors aizsāk ar skicēm. Izstāde piedāvā sava veida ieskatu tekstilmākslinieka "virtuvē" – t. i. mākslas darba radīšanā – no uzmetuma līdz realizācijai, jo tieši skiču izstrāde ir katra gobelēna vēstures neatņemama sastāvdaļa. Izstādē pirmo reizi apskatāms unikāls materiāls – skices no mākslinieka dēla Mārtiņa Heimrāta personiskā arhīva. Savukārt eksponētie ievērojamā Latvijas tekstilmākslas klasiķa gobelēni nāk no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijas, kurā glabājas Rūdolfa Heimrāta radošā mantojuma lielākā daļa.

Kā uzsver izstādes kuratore, cerams, šī nelielā veltījuma izstāde skatītājos radīs priekšstatu par tekstildarbu komplicēto mākslinieciskās izteiksmes meklējuma ceļu, kas atspoguļojas dažādu materiālu un tehniku lielos un mazos metos.