Izstādes ekspozīcija veidota kā atvērta laboratorija, kurā intriģējoši parādīta kinētiskās mākslas tapšana 60. un 70. gados Latvijā un tās saglabāšanas problemātika mūsdienās.
Ekspozīcijas telpisko scenogrāfiju kā radošu dialogu starp abiem autoriem veidojis dizaineris Rihards Funts ("Rijada"). Izstādes kuratore – mākslas zinātniece Ieva Astahovska.
Valdis Celms ir viens no zināmākajiem kinētiskās mākslas pārstāvjiem Latvijā. Viņa radošā darbība ir apbrīnojama liecība tam, ka arī padomju periodā Latvijā tapa avangardiski un vizionāri mākslas darbi, ne mazāk pārliecinoši kā līdzīgas parādības Rietumos un citur pasaulē 20. gadsimta 60. un 70. gados. Diemžēl mūsdienās kinētiskās mākslas darbu saglabātība bieži ir kritiskā stāvoklī, netradicionālie, sarežģītie un tobrīd inovatīvie risinājumi, kas nodrošināja kinētiskās mākslas izšķirošo būtību – mehānisku vai cita veida kustību – bieži vairs nedarbojas, liedzot novērtēt avangardisko mākslas izteiksmi, un aizkavē darbu iekļaušanu muzeju kolekcijās.
Divus nozīmīgus Valda Celma darbus – "Grieķija" un "Ceturtā pakāpe" – 2015. gadā atjaunoja restauratore Ieva Alksne. Objektu "Grieķija" mākslinieks radīja vēl studiju gados, taču nesaistīti ar mācību uzdevumiem Latvijas Mākslas akadēmijā. Darbs radās kā autora komentārs situācijai Grieķijā, kur 1967. gadā notika bruņots apvērsums. Mākslas objekta dekoratīvā izteiksme apliecina mākslinieka meklējumus popārta virzienā. Savukārt kinētiskais mākslas objekts "Ceturtā pakāpe" pirmo reizi tika izstādīts 1978. gadā izstādē "Forma. Krāsa. Dinamika" Pēterbaznīcā. Tas radās kā variācija agrīnākam mākslinieka projektam "Pozitrons", kas paredzēja lielizmēra kinētiskās skulptūras izveidošanu elektronikas fabrikai Ukrainā, radot apstākļus strādnieku atpūtai psihorelaksējošā atmosfērā. Projekts netika realizēts, taču tā modelis šobrīd atrodas Rutgersa Universitātes Zimmerlija muzeja kolekcijā ASV. "Pozitrons" un no tā izrietošais darbs "Ceturtā pakāpe" kļuva par pētījumu un eksperimentu lauku, kurā Valdis Celms nodevās kinētikas praktisko un teorētisko iespēju izpētei.
Darbu "Grieķija" un "Ceturtā pakāpe" atjaunošana bija iespējama, pateicoties tam, ka mākslinieka arhīvā tiek rūpīgi saglabātas gan darbu sastāvdaļas, gan materiāli, gan informācija par tiem. Izmantojot fotogrāfijas, zīmējumus un video, ekspozīcija veidota tā, lai izstādes apmeklētājs varētu ieskatīties restaurācijas procesā, iepazītu darbu materiālus un tehnoloģijas, kā arī apjaustu restaurācijas procesa dilemmas un metodes. Kā un vai saglabāt materiālus, kas noveco un vairs netiek ražoti, un meistaru skaits, kas spētu salabot tā laika tehnoloģijas, sarūk? Kuru no mākslas darba kvalitātēm saglabāt, kad kompromiss nav iespējams – atjaunot kustību, izmantojot modernus materiālus, vai tomēr saglabāt sākotnējo mākslas darba tehnoloģisko risinājumu arī tad, ja gaisma, skaņa un kustība zaudētas?
Īpaši izstādei sadarbībā ar Vides Filmu studiju ir tapusi īsfilma par Valda Celma kinētiskās mākslas darbiem. Tā uzņemta Valda Celma darbnīcā Amatciema apkārtnē, kur mājas bēniņos joprojām atrodas agrāk tapušie, vēlāk demontētie darbi, to fragmenti, detaļas un materiāli. Šī unikālā vide gan tiešā, gan arī metaforiskā nozīmē iemieso izstādes centrālo asi – padomju laikā tapušo mākslas darbu, īpaši kinētiskās mākslas, atrašanos šķietamā aizmirstībā un entropiskā stāvoklī, tomēr vienlaikus arī tās potenciālu tapt atjaunotai, atgūstot fizisko veidolu.
Izstādes ietvaros notiks radošās darbnīcas ģimenēm ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, kā arī tikšanās ar izstādes autoriem. Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC). LLMC darbības nozīmīga sastāvdaļa ir ne tikai mākslas izstāžu organizēšana, bet arī laikmetīgās mākslas arhivēšanas, materiālu saglabāšanas un darbu restaurēšanas jautājumi.
Izstāde būs apskatāma līdz 11. decembrim izstāžu zālē Rīgas mākslas telpa Kungu ielā 3.