2017. gada sākumā jau piekto reizi tiks noskaidrots mākslas apbalvojuma – "Purvīša balvas" - laureāts. Viena no balvas ekspertēm, mākslas kritiķe un kuratore Ieva Astahovska dalās pārdomās par mākslas kritiku Latvijā un atskatās uz aizvadīto desmitgadi Latvijas mākslā.
Jūsu uzdevums ir vērtēt mākslu. Kā būt objektīvam, pildot šo pienākumu?
Ar to man ir vislielākās grūtības, jo māksla jau nav sports, un atrast objektīvus kritērijus, kā noteikt, kas ir labs un kas – vēl labāks, ir teju neiespējami. "Purvīša balvas" nominantu izvirzīšanas procesā savu lomu spēlē arī salīdzinājuma faktors, jo konkrētajā ceturksnī ir noteikts skaits izstāžu, un vērtējumā ienāk salīdzināšana. Taču vērtētāji, viņu pieredzes, priekšstati, gaumes ir dažādas. Arī veidi, kā mākslinieki strādā, ir atšķirīgi, un ir grūti viņus visus nostādīt uz vienas starta līnijas un pateikt – šis, lūk, skrēja visātrāk vai tas uzleca visaugstāk. Tomēr "Purvīša balvas" sakarā vērtētāju atšķirīgās pieredzes kopsaucēju ļauj rast caur dažādību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
