Līdz 2017. gada 2. janvārim pagarināts Džemmas Skulmes personālizstādes "Krāsas garša" apskates laiks mākslas stacijā "Dubulti".
Izstāde "Krāsas garša" Dubultos ir unikāla iespēja iepazīties ar jaunākajiem Džemmas Skulmes darbiem, kas gleznoti šogad un pārsteidz ar radošo uzdevumu vērienu. Apmeklētāju intereses dēļ fonds "Mākslai vajag telpu" sadarbībā ar mākslas staciju "Dubulti" pagarina izstādes termiņu līdz nākamā gada 2. janvārim. Tāpat arī tiek piedāvātas bezmaksas ekskursijas skolēniem izstādes kuratores Ingas Šteimanes vadībā. Ekskursijas laikā skolēniem būs iespēja apskatīt darbus, noskaidrot atbildes uz sev interesējošajiem jautājumiem, kā arī dzirdēt kuratores stāstījumu par izstādi, Džemmu Skulmi un veidot sarunu par mākslas norisēm un to nozīmi mūsdienās. Ekskursijas pieteikt iespējams, sazinoties ar fondu "Mākslai vajag telpu".
Kā raksta izstādes veidotāji, tajā apskatāmās sešpadsmit gleznas ir krāsas vieliskuma un abstrakta simbolisma izgaršošana. Māksliniece atzīst, ka darbi tapuši, izbaudot "to labo, meditatīvo sajūtu, kas rodas, satiekoties ar krāsu." Vienlaikus gleznas radušās kritiskā dialogā ar pašas Skulmes līdzšinējo veikumu un ar moderno glezniecību plašākā skatījumā. "Tā ir pretestība pret tiem smukajiem, labajiem paņēmieniem", komentē māksliniece.
Izstādes otro stāvu veidos 2015. gadā gleznotās neodadaistiskās princeses, bērni un karalienes, kā arī agrāk tapušas kolāžas, kuras Džemma Skulme sauc dažādi – par "Kariatīdēm", "Putnubiedēkļiem" un "Vēstures piezīmēm", bet kuras vieno koncepcija – izmantot to, kas ir mājās. Kolāžas ir vēl nenovērtēts kopums Džemmas Skulmes daiļradē, kas tapušas paralēli "tīrajai" glezniecībai no 1982. gada līdz 2012. gadam un būvē tiltus starp Latviju un pasauli, starp visos laikos izkaisīto latvisko identitāti un kļūst arī par autores simbolisku tiltu no padomju laikiem uz neatkarību.
2017. gada 13. janvārī fonds "Mākslai vajag telpu" aicinās uz MVT Vasaras mājas izstāžu sērijas "#Blumbergs.Bezgalība" kopizstādi Mākslas stacijā "Dubulti". Izstādē būs eksponēti Miķeļa Fišera, Anša Starka, Ginta Gabrāna, Voldemāra Johansons, Sabīnes Verneres un Andreja Strokina darbi.