Rīgas mākslas telpas Intro zālē 12. novembrī atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā izstāde "Kinētikas arheoloģija". Tās ekspozīcija veidota kā atvērta laboratorija, kurā intriģējoši parādīta kinētiskās mākslas tapšana 60. un 70. gados Latvijā un tās saglabāšanas problemātika mūsdienās.

Ekspozīcijas telpisko scenogrāfiju kā radošu dialogu starp mākslinieku Valdi Celmu un restauratori Ievu Alksni veidojis dizaineris Rihards Funts un Toms Lucāns ("Rijada"). Izstādes kuratore – mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

"Kinētiskā jeb māksla, kas saistīta ar kustību, 70. gados Latvijā bija viens no laikmetīgās mākslas procesu aizsākumiem. Tā radikāli atšķīrās no tobrīd ierastās mākslas, ko regulēja padomju realitāte, taču, neskatoties uz eksperimentālo dabu, tā baudīja visai lielu brīvību – abstrakto formu un tehnoloģiju risinājumi bija skatāmi izstādēs, jaunu ēku interjeros un pilsētvidē. Tomēr kinētiskās mākslas paradokss – tā ne vien iemieso perpetuum mobile (mūžīgās kustības) ideju, bet arī to dekonstruē: kustība ar laiku izsmeļ pati sevi un tās līdzekļus. Daudzi no darbiem šodien ir gājuši bojā un nogrimuši aizmirstībā materiālu entropijas un novecojušas savulaik aktuālās tehnoloģijas dēļ.

Rīgas Mākslas telpaValdis Celms

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit