A.Cirula sienu gleznojumi-J_ra
Foto: Publicitātes foto
Svinot vēsturiskās Dzintaru 80. gadu jubileju, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu ir īstenots īpašs projekts – izcilā latviešu grafiķa Anša Cīruļa sienu gleznojumu izgaismošana un informatīvās plāksnītes uzstādīšana, portālu "Delfi" informē koncertzāles pārstāvji.

Vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir pirmā slēgta tipa koncertzāle Latvijā, kas tika atklāta 1936. gada vasarā pēc arhitekta Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta. Koncertzāle ir unikāls Jūrmalas koka neoklasicisma arhitektūras paraugs ar nacionāla romantisma iezīmēm, un tās centrālās ieejas vestibila interjerā iestrādāti mākslinieka, izcilā latviešu lietišķi dekoratīvās mākslas meistara Anša Cīruļa sienu gleznojumi "Jūra", "Latvija" un "Lielupe". Tie ir valsts nozīmes mākslas un vēstures objekti un līdz ar Dzintaru koncertzāli iekļauti Latvijas kultūras kanonā.

Lai izceltu šos sienu zīmējumus un to kultūrvēsturisko vērtību, ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu Anša Cīruļa sienu gleznojumi ir izgaismoti, uzstādītas arī plāksnes ar fresku nosaukumiem un informāciju par mākslinieku. Anša Cīruļa galerija jaunajā veidolā tika atklāti 17. novembrī, Jūrmalas pilsētas Goda zīmes pasniegšanai veltītā svinīgajā pasākumā.

"Atjaunotā vēsturiskā Dzintaru koncertzāle ir kā apslēpts dārgakmens, kas pamazām atklāj savas mirdzošās šķautnes. Koncertzālē ir ne tikai izcila akustika, tās ieejas vestibilu rotā latviešu mākslas meistara Anša Cīruļa sienu gleznojumi, kuri, pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstam, tagad aplūkojami visā to krāšņumā," uzsvēra Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis.

Vēsturiskā Dzintaru Mazā zāle ar 500 skatītāju vietām pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem tika atklāta 2015. gada maijā, sniedzot iespēju koncertdarbību Dzintaros turpināt visa gada garumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!