Šā gada 30. novembrī septiņdesmito dzimšanas dienu svin viena no mūsdienu ietekmīgākajām un slavenākajām māksliniecēm – serbu izcelsmes performanču meistare Marina Abramoviča.
Abramoviča ir ievērojama ar savu ieguldījumu procesuālās mākslas attīstībā – jaunu performances žanra iespēju atklāšanā un izmantošanā. Būtiska ir mākslinieces pieeja skatītājam – ar savām performancēm jau 1970. gados Abramoviča akcentēja mākslinieka-uztvērēja attiecības un vērotāja lomu mākslas darba tapšanā. Tāpat mākslinieces darbos nozīmīga vieta ir atvēlēta ķermenim – vairākās Abramovičas uzstāšanās reizēs viņa riskējusi savainoties vai pat zaudēt dzīvību. Šobrīd viņas darbi – gan radikālie, gan piezemētākie – jau kļuvuši par sava veida performances žanra kanonu.
Interese par mākslu Marinai Abramovičai radusies agri, jaunībā viņa studējusi glezniecību Belgradas Mākslas akadēmijā, pēc tam papildinājusies Zagrebas Mākslas akadēmijā. Māksliniece vairākās intervijās pati uzsvērusi, ka viņas nodošanās mākslai bijusi ģenētiski iedzimta, proti, viņas izcelsmē ir iekšēja pretruna – vecvecāki bijuši dziļi reliģiozi, savukārt vecāki – pārliecināti komunisti. Abramovičas vectēva brālis, kurš bijis Serbijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs un gājis bojā nenoskaidrotos apstākļos, pēc nāves ticis iecelts svēto kārtā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!