Cēsīs atklās LMS muzeja izstādi 'Sarkanais un melnais'  (1)

Latvijas Mākslinieku savienības muzejs (LMS muzejs), aktualizējot savu mākslas darbu krājumu, aicina ielūkoties visgaistošākās mākslas – skatuves mākslas "dvēselītē" – scenogrāfijas dekoratīvos metos. Jāatzīmē, ka pateicoties tālredzīgai 20. gadsimta otrās puses mākslas saglabāšanas kultūrpolitikai, tika radīta nozīmīga LMS muzeja scenogrāfijas kolekcija, kura ir unikāls vēstures liecinieks, kas vēstī ne tikai par skatuves mākslas dažādajiem stilistiskajiem procesiem, bet par mākslinieku radošo domu un laikmeta garu.

Izstāde Vidzemes koncertzālē "Cēsis" (Raunas iela 12) aplūkojama līdz 4. martam. Izstādes idejas autors ir tēlnieks Igors Dobičins, biedrības "Latvijas Mākslinieku savienība" prezidents, savukārt izstādes dizaina veidotāji – Igors Dobičins un Ansis Dobičins.

Scenogrāfija ir viens no mākslas veidiem, kas ir ļoti saistīts ar daudziem nosacījumiem, un ikkatrs dekorācijas mets ir kā liecība par attiecīgo laiku, teātri, kurā norisinājās izrāde, skatuvi, teātra galveno režisoru, izrādes režisoru, teātra galveno mākslinieku, un tikai nedaudzi vairs atcerēsies cik precīzi mākslinieka ideja tika "uzlikta" uz skatuves. Izstādes idejas autors Dobičins akcentē mākslinieka radošo rokrakstu un laikmeta iezīmes mākslas valodas attīstībā, kas ir bijusi kā svarīgs nosacījums LMS muzeja kolekcijas veidošanas stratēģijā un joprojām tiek akcentēts.

Latvijas scenogrāfijai ir stabili izteikta mākslinieciskā valoda – monumentalitāte, filozofisks vispārinājums un metaforām piepildīta tēlainība, ko attīstījuši izcili scenogrāfi, prasmīgi pedagogi, tādēļ Jāņa Kugas, Oto Skulmes, Gunāra Zemgala, Andra Freiberga stilistika ir aktuāla arī mūsdienu skatuves mākslā. Scenogrāfija, esot mijiedarbībā ar dramaturģiju, režiju, aktiermākslu, vizuālās mākslas veidu kontekstā, veido savdabīgu un iluzoru vides arhitektūru, vienlaikus spilgti uzrādot katra autora individuālo rokrakstu.