Izstādē vienviet būs iespējams aplūkot 6 kultūrtelpā novērtētu mākslinieku daiļdarbus. Miķeļa Fišera, Anša Starka, Ginta Gabrāna, Voldemāra Johansona, Sabīnes Verneres un Andreja Strokina darbos būs vērojamas gan tiešas un apzinātas Blumberga ietekmes, gan apceres par pašu mākslinieku, tāpat arī būs darbi, kas veidoti individuālās trajektorijās.
Izstādes atklāšanā tiks prezentēts fonda ''Mākslai vajag telpu'' Vasaras mājas projekta ''#Blumbergs. Bezgalība'' katalogs, kā arī tiks pasniegta īpaša Latvijas Bankas balva izstāžu cikla māksliniekam, kura māksliniecisko sniegumu Latvijas Bankas žūrija atzīs par pārliecinošāko. Ilmārs Blumbergs ilgus gadus bijis Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas loceklis un ir vairāku Latvijas Bankas kolekcijas monētu dizaina autors, tāpēc Latvijas Banka norisēm, kas saistītas ar Ilmāra Blumberga daiļradi un piemiņu, pievērš īpašu uzmanību. Balvā māksliniekam tiks pasniegta pēdējā no Ilmāra Blumberga veidotajām monetām – sudraba kolekcijas monēta ''Melanholiskais valsis''.
Jau otro vasaru pēc kārtas fonds ''Mākslai vajag telpu'' turpināja risināt sarunu par laikmetīgās mākslas vietu Latvijā, MVT Vasaras mājā veidojot izstāžu ciklus "#Džemmai90" un "#Blumbergs. Bezgalība".
''Šis projekts piedāvā modeli tam, kā var strādāt ar mākslu tieši interpretāciju jomā, un akcentē nepieciešamību mūsdienu mākslu interpretēt plašāk un kontekstā ar to, kas ir bijis. Tā tiek iegūts tas, pēc kā ilgojamies – piesātināta kultūrtelpa," atzīst projekta kuratore Inga Šteimane.
Ilmāra Blumberga mākslas izjūta nezūd kopā ar mākslinieku – tā dažādos veidos caurvij un formē ciklam "#Blumbergs. Bezgalība" veidotos darbus – Miķeļa Fišera instalāciju "Nemūžamnepiedošanas ekspresis", Anša Starka lielformāta fotoinstalāciju "Pāri", Ginta Gabrāna darbu "Ēdiens: 2050", Voldemāra Johansona skaņas skulptūras un zīmējumus "Simetrijas lūzums", Sabīnes Verneres tušas gleznojumus "Bez-kaunīgs" un Andreja Strokina kolāžas "Nezināmais dalāmais".
Ilmārs Blumbergs modernās scenogrāfijas, izsmalcināto zīmējumu, savdabīgās glezniecības, kā arī neatkārtojamās vizuālās frāzes atpazīstamības dēļ ir dēvējams par vienu no laikmetīgās mākslas vēstnešiem un celmlaužiem Latvijā. Turpinot dialogu par mākslas tīklojumu, kontekstiem, atspulgiem un sastatījumiem, viņa daiļrade sniedzas mūsdienās un atbalsojas arī laikmetīgās mākslas procesos.