Kā vēsta izstādes veidotāji, tās nosaukumā "džīpīes" ir it kā nesakarīgs burtu virknējums, kas tomēr fonētiski rada asociāciju ar pasaules tīmekļa norādītu, kontrolētu iespējamās atrašanās vietu. Katrs var būt saredzams, atrodams, sajūtams, bet ne vienmēr izprotams.
"Atmiņu un pieredzes gravitācija sniedz apjēgu par atrašanos konkrētā vietā un laikā, veido savdabīgus personīgas laiktelpas ieliekumus, padarot tos unikālus un daudzdimensionālus.
Šīs deformācijas labi jaušamas koordināšu tīklojuma retinājumos un sabiezinājumos, un, kaut vietumis struktūras un pustoņu abstraktās modulācijas pārtop pamanāmākos, konkrētākos tēlos, nomaļus vērotājam tās bieži var palikt nenolasāmas un neizskaidrojamas. Šī iemesla dēļ gan zīmējumu tapšanā, gan to apjēgā izšķiroša nozīme ir laikam. Tajos ieaustais vēstījums atšķirīgs, vai uz to lūkojas vērīgi, vai garāmejot, no tālienes vai tuvumā," par izstādē aplūkojamajiem darbiem saka pats autors.
Juris Petraškevičs (1953) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (1972-1978) un 2003. gadā LMA ieguvis Mākslas maģistra grādu.
Juris Petraškevičs ir Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras asociētais profesors un galvenais mākslinieks izdevniecībā "Neputns". Izstādēs piedalās kopš 1972. gada, kopumā bijušas vairāk kā piecpadsmit personālizstādes, viņš piedalījies vairāk kā divdesmit grupu izstādēs Zviedrijā, Dānijā, Čehijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.
Kopš 1980. gada nodarbojas ar grāmatu grafiku un dizainu, miniatūrgrafiku veidojot grāmatzīmes. Par animācijas filmām "Miega vilcieniņš" (1998, studija "Dauka") un "Neparastie Rīdzinieki" (2001, studija "Dauka") saņēmis "Lielo Kristapa" balvas kinomākslā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!