Vēstures noslēpumi. 10 mākslas šedevri, kas pazuda Otrajā pasaules karā  (19)

Muzeju un privāto kolekciju izlaupīšanas galvenokārt veica nacistiskās Vācijas spēki, kas sekoja Ādolfa Hitlera pavēlēm. Konfiscējot un piesavinoties vizuālās mākslas darbus no dažādām Eiropas pilsētām, Hitlers vēlējies radīt vērienīgu mākslas muzeju Austrijas pilsētā Lincā. Tiek lēsts, ka karā pazaudēti vairāk nekā 200 000 mākslas vienumi.

Daudzus no vērtīgajiem mākslas objektiem izdevās atgūt, pateicoties 1943. gadā dibinātai mākslas zinātnieku komandai, kas centās saglābt kultūras bagātības īpašas relikviju, tēlotājmākslas un arhīvu programmas (Monuments, Fine Arts, and Archives program) ietvaros. Amerikāņu uzņēmējs un rakstnieks Roberts Edsels par mākslas vēsturnieku grupu sarakstīja grāmatu, pēc kuras motīviem 2014. gadā uzņemta filma "Monuments Men" ("Relikviju mednieki").

Tomēr liela daļa no nacistu saraustajiem darbiem kara laikā vai nu gāja bojā, vai tika pazaudēti. Mūsdienās joprojām norit darbs pie pazudušo mākslas darbu meklēšanas un atgriešanas attiecīgajās galerijās, kolekcijās vai īpašumos. Ik pa brīdim plašsaziņas līdzekļos izskan baumas, ka atrasti kara laikā izgaisuši šedevri, bet oficiālu un apstiprinātu ziņu ir maz.

Daļa no joprojām meklētajiem darbiem saglabājusies fotogrāfijās, reprodukcijās un skicēs. Piedāvājam iepazīt dažus mākslinieciski vērtīgus tēlotājmākslas darbus, kas Otrā pasaules kara laikā ir vai nu iznīcināti, vai pazuduši bez vēsts.

Slavenā mākslinieka Vinsenta van Goga gleznu "Gleznotājs ceļā uz darbu" ("Painter on His Way to Work", 1888), kurai dažos avotos dots nosaukums "Gleznotājs ceļā uz Taraskonu", kara laikā nozaga nacistiskās Vācijas darboņi.

Mūsdienās saglabājušās gleznas reprodukcijas, taču oriģināls gāja bojā uzlidojumos Magdeburgā.

Karā zuduši arī izcilā austriešu simbolista Gustava Klimta gleznojumi "Filozofija", "Medicīna" un "Jurisprudence", kas veidoti no 1899. līdz 1907. gadam.

Darbi bija iekļauti griestu gleznojumu sērijā, ko Klimts veicis Vīnes Universitātei, taču neviens no darbiem tur netika izstādīts, jo pēc to pabeigšanas tos asi kritizēja par netikumību un izvirtušu ainu atveidošanu. 1938. gadā gleznojumus sagrāba Vācijas spēki un, tāpat kā vairāki citi Klimta darbi, arī šis kara laikā tika iznīcināts. 1945. gada maijā visi trīs gleznojumi sadega nacistu armijas izraisītā ugunsgrēkā.

Karā zudušo darbu vidū īpaši minams vēl kāds Klimta darbs – 1898. vai 1900. gadā radītais "Trudes Štaineres portrets".

Klimta gleznā atveidota kolekcionāres Dženijas Štaineres meita Trude. 1938. gadā to konfiscēja nacisti, bet 1941. gadā – pārdeva nezināmam pircējam. Portreta atrašanās vieta nav atklāta līdz šim.

Mākslas vēsturnieki raksta, ka šis Rembranta meistardarbs – "Eņģelis ar Tita iezīmēm" ("An Angel with Titus' Features") – atradies kādā muižā Francijas laukos, bet 1943. gadā Vācijas armija to aizvedusi uz Parīzi.

Titus bija Rembranta ceturtais dēls, kuru mākslinieks nereti izmantoja kā modeli savām gleznām.

Rembranta darbu bija paredzēts izstādīt Hitlera ieplānotajā muzejā kopā ar vairākiem simtiem citu gleznu. Mūsdienās no konfiscētajiem mākslas darbiem, kas tika aizvesti uz Parīzi, atrasta aptuveni puse, bet Rembranta darbs palicis neatrasts.

Franču gleznotāja Edgara Degā slavenākajos darbos redzamas dejotājas, arī Otrā pasaules kara laikā zudušais darbs "Piecas dejojošas sievietes (balerīnas)" ("Five Dancing Women (Ballerinas)") nav izņēmums.

Kā ziņo izdevums "Time", Vācijas armija Degā pasteli savākusi no ebreju izcelsmes ungāru kolekcionāra. Zināms, ka kolekcijas patiesie mantinieki ir vērsušies tiesā, lai atgūtu zaudētos objektus, tomēr līdz šim nav zināms, kur atrodas Degā darbs un vai tas joprojām pastāv.

Kara laikā vācieši demontējuši un nozaguši arī par astoto pasaules brīnumu saukto "dzintara istabu", kas atradās Katrīnas pilī netālu no Sanktpēterburgas. "Dzintara istaba" ir 18. gadsimtā izdekorēta grezna telpa ar dzintara sienu paneļiem, zelta elementiem un spoguļiem, ko Pēterim I uzdāvināja Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms I. Katrīnas pilī tā tika uzstādīta un slavenā arhitekta Rastrelli papildināta 1755. gadā, Elizabetes I valdīšanas laikā.

Pēc Trešā reiha armijas ienākšanas PSRS Vācijas līderis pavēlējis istabu izvest uz Kēnigsbergas pili. Lai arī tiek uzskatīts, ka "dzintara istaba", visticamāk, tika izpostīta, kad pilsēta piedzīvoja smagu Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku bombardēšanas kampaņu un PSRS iebrukumu, pēckara gados notika leģendārās telpas meklējumi, kas turpinās arī mūsdienās.

2003. gadā Katrīnas pilī izveidota "dzintara istabas" kopija.

Vācu karavīri nozaguši arī baroka laika klasiķa Pītera Paula Rubensa gleznu "Trīs teoloģijas tikumi" ("Three Theological Virtues").

Vietne "Monuments Men Foundation" vēsta, ka darbs izzagts no mākslas darbu krātuves 1944. gadā.

Mākslas vēsturnieki kā būtisku zaudējumu bieži min arī itāliešu gleznotāja Kanaleto (Canaletto) darbus.

Viens piemērs ir Kanaleto ainava "Piazza Santa Margherita", ko no privātas kolekcijas izzaga 1940. gadā kopā ar daudziem citiem objektiem. Mūsdienās vairākas relikvijas ir atgriezušās privātajā kolekcijā, bet šī glezna joprojām nav atrasta.

Otrā pasaules kara laikā pazuduši arī vairāki Latvijas mākslinieku darbi, taču 2010. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā nonāca ziņa, ka ir atgūta kāda kara gados zudusi glezna.

Tā bijusi latviešu gleznotāja Jūlija Federa 1901. gadā radītā ainava "Jūras krasts pie Orro Igaunijā", kas pēckara gados nonākusi kāda Zviedrijas pilsoņa īpašumā. Jūlijs Feders (1838-1909) ir viens no spilgtākajiem ainavas žanra pārstāvjiem Latvijas mākslā.

"Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gada augustā vācu okupācijas vara šo gleznu līdz ar vairākām citām no muzeja paņēma, lai dekorētu vācu ģenerālkomisāra Latvijā darba telpas Rīgā, Raiņa bulvārī. Atpakaļ muzejs gleznu nesaņēma, un dokumentos, kā arī literatūrā, tā skaitījās pazudusi kara laikā," 2011. gadā rakstīja mākslas vēsturniece Edvarda Šmite.

Zināms, ka pagājušā gadsimta vidus konfliktos pazuduši arī, piemēram, Vilhelma Purvīša, Franciska Varslavāna un citu latviešu mākslinieku darbi.

Tāpat pirms četriem gadiem atrasta kāda Jelgavas Uzvaras Dievmātes glezna, kas tapusi 18. gadsimtā. Arī šī glezna uzskatīta par bojāgājušu Otrā pasaules kara laikā, bet 2013. gadā negaidīti uzieta Latgalē.

Vēl – 2013. gadā pasaules medijos izskanēja ziņas, ka Vācijā, Minhenē, atrastas gandrīz 1500 savulaik nacistu nolaupītas gleznas, to skaitā arī šedevri, kuru autori ir Pablo Pikaso un Anrī Matiss. Policija gleznas uzgājusi 2011. gadā, pārmeklējot 1956. gadā mirušā mākslas darbu kolekcionāra Hildebranda Gurlita dēla Kornēliusa dzīvokli.

Mūsdienās ar zudušu mākslas darbu meklēšanu nodarbojas vairākas organizācijas, tostarp ASV Imigrācijas un muitas noteikumu kontroles pārvalde (ICE) un kara laikā dibinātās kultūrvēstures relikviju glābšanas vienības pēcteči – "Monuments Men Foundation".