Izdota grāmata 'Vilki, velni un vīri' par Albertu Kronenbergu

Ar Kronenberga radītajiem tēliem – Tuntuļu Jurīti, Jērādiņu, mazo ganiņu u. c. izaugusi ne viena vien paaudze. Kā sola izdevēji, grāmata būs patīkama atkalredzēšanās vai iepazīšanās, ar humora pilno mākslinieku un grāmatu autoru, kuram šogad tiek svinēta 130 gadu jubileja.

"Pārcēlies uz dzīvi Latvijā, sāku mācīties latviešu valodu – arī no grāmatām, ko ilustrējis mākslinieks Alberts Kronenbergs. Viņa zīmējumi tūlīt pievērsa manu uzmanību. Soma acij tie ir tīkami, un manī modās neizskaidrojama māju izjūta. To labi varēja atpazīt, bet var teikt arī, ka šie zīmējumi ir ļoti latviski. Intuitīvi jutu, ka Kronenbergs ir kaut kas tikpat latvisks kā speķa pīrāgi, Jāņu siers, Skalbes dzeja un Blaumaņa lugas, dziesmu un deju svētki un arī dainas," stāsta grāmatas autors Juka Rislaki.

Alberts Kronenbers bija daudzpusīga un radoša personība, mūsdienās viņu galvenokārt pazīst kā bērnu grāmatu autoru. Kronenbergs mācījies Venjamina Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā, Jaņa Rozentāla studijā un Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas veicināšanas skolā.

Mākslinieka radošā darbība aizsākās gadsimta otrās desmitgades pirmajā pusē, kad iznāca pasaku grāmata "Brīnumu stabulīte" ar viņa zīmētām krāsainām ilustrācijām; viņš pirmo reizi piedalījās izstādē, un sākās cieša sadarbība ar mēnešrakstu "Jaunības Tekas". 1931. gadā klajā nāca pirmā Kronenberga ilustrētā un sarakstītā bērnu grāmata "Mazais ganiņš un viņa brīnišķīgais ceļojums". Tā guva lielus panākumus, un nākamajos gados jau tapa grāmatas "Zelta laiki" (1932), "Tuntuļu Jurītis" (1935), "Jērādiņa" (1937), "Sprunguļmuižā gadatirgus" (1938) u. c. Mūža laikā Kronenbergs ilustrējis apmēram 130 grāmatu un vairākām sacerējis arī tekstu. Kronenbergu dēvē arī par latviešu komiksa žanra pamatlicēju. Mākslinieks stāvējis arī pie latviešu politiskās karikatūras šūpuļa.

"Kronenberga grāmatas nebūt nav elēģija kādai pagājušai, nogrimušai bērnu pasaulei, bet drīzāk kaut kas līdzīgs konkrētai utopijai , kādai bērnībai, kurā ir skaisti un labi būt bērnam," par autoru saka Margita Gūtmane.

Somu žurnālists Juka Rislaki grāmatu sarakstījis somu valodā, tekstu uz latviešu valodu tulkojusi Anna Žīgure.

Māksliniece – Dita Pence, redaktore – Cilda Redliha.