Latvijas atlases konkursā piedalījās 57 jaunie mākslinieki. Par šī gada perspektīvākajiem māksliniekiem žūrija atzina Mētru Saberovu (attēlā), duetu "Golf Clayderman", Zīli Ziemeli, Tomu Harjo, Sandru Strēli, Rūdolfu Štammeru, Raiti Hroloviču un Andreju Lavrinoviču.
Lai noteiktu oriģinālākos, profesionālākos un kopējai Latvijas ekspozīcijai atbilstošākos māksliniekus, konkursa pieteikumus vērtēja speciāli izveidota žūrija. Tās sastāvā bija: mākslas zinātniece un kuratore Diāna Barčevska, mākslas kurators Kaspars Vanags, māksliniece Maija Kurševa, scenogrāfs Alberto Di Džennaro, JCE biennales kurators Latvijā Dāvis Kaņepe.
Žūrijas pārstāvji snieguši arī īsu pamatojumu katra pretendenta izvēlei.
Mētras Saberovas daiļradi žūrija raksturo kā hiperreālu un skarbu. "Viņas attieksmē redzama 100% pārliecība feministiskās mākslas varai, kurai viņa ziedo savu ķermeni," uzsver Maija Kurševa.
"Golf Clayderman" darbi pauž mīlīgu patērētājsabiedrības kritiku. Asprātīgs un huligānisks jauno mākslinieku – Aksela Bruka un Margrietas Dreiblates, duets, kas caur vairākām mākslas tehnikām rada mūsdienīgu kiču un marazmu ar "lielu mīlošu sirdi".
Zīlei Ziemelei piemīt stāstnieces talants un pietāte pret akadēmiskās glezniecības mantojumu, kas nav šķērslis mūsdienīgām izpausmēm. "Plakanākajos ikdienības stāstos nojaušamas vertikālas švīkas – sapņi par garīgumu te sazemēti ar tumšām zemapziņas dzīlēm," par Zīles darbiem stāsta Kaspars Vanags.
Toma Harjo fotogrāfijas ir īsi un kodolīgi vēstījumi, kuros iekodēti plaša spektra jautājumi. Tajos jūtama spriedze – kaut kas nelāgi dīvains ir noticis vai notiks.
Sandras Strēles veidotie trīsdimensionālie objekti ir organiski gleznu paplašinājumi telpā. Kā stāsta Alberto Di Džennaro, viņas gleznas kā rūpīgi ierāmēti logi sapludina ārējo pasauli ar iekšējo.
Rūdolfs Štammers teicami pārzina laikmetīgās mākslas globālo leksiku, apgalvo Vanags. Viņa materiālu izvēle lieliski akcentē sviestā sagājušu 21. gadsimtu – porcelāns un polimēri. Kurševa piebilst, ka dažādu brutālu materiālu apvienošanas rezultātā mākslinieks rada fizioloģisku un erotisku asociāciju plūsmu.
Raitis Hrolovičs turpina savdabīgu reālisma līniju latviešu vīrišķības mākslā: Borisam Bērziņam raksturīgās okera un pelēkā gradācijas, Oļega Tilberga MIG bišu stropu paramilitārā romantika, Andra Eglīša apsēstība ar šķūnīšu dēļiem. "Raitis uzspridzina glezniecības definīciju. Viņa gleznas izraujas no rāmjiem, šķiet, rāmji paši ir aizbēguši," apgalvo Dāvis Kaņepe.
Andreju Lavrinoviču žūrijas nosaukusi par būvmateriālu veikalu un interneta tumšajām dzīlēm vienlaikus. Viņa darbus var izmantot par postinterneta gaumes indikatora testu, kas, kā norāda Kaspars Vanags, nedaudz atgādina šaha spēli ar mākslīgo intelektu – precizitāte rezultātos un atsaldēti nehumānas komunikācijas šarms.
Laikmetīgās mākslas biennāle "Eiropas jaunrade" 2017 – 2019 (JCE. Jeune Creation Europeenne. Biennale d'art contemporain) ir deviņu valstu (Francijas, Dānijas, Polijas, Latvijas, Portugāles, Spānijas, Čehijas, Rumānijas, Itālijas) sadarbības iniciatīva, kuras mērķis ir dot atspēriena iespējas Eiropas jaunajiem māksliniekiem un veicināt viņu atpazīstamību pasaules mērogā. Šī būs jau devītā biennāle, bet Latvija tajā piedalīsies otro reizi.
JCE Biennale Latvijā organizē Vides risinājumu institūts (VRI) sadarbībā ar Kaņepes Kultūras centru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
