Iznācis žurnāla 'Studija' jūnija/jūlija numurs

Jaunākajā "Studijas" numurā Kirils Kobrins skata mākslinieka duālās dzīves nolemtību, par piemēru ņemot Džona Frederika Lūisa (John Frederick Lewis) dzīvi: "Mākslinieks ir amatnieks, taču viņa darba augļu patērētāji nav tikai atsevišķi pircēji, bet gan "sabiedrība". Mākslinieks, palikdams amatnieks, iegūst augstāku statusu: viņš strādā labākas un taisnīgākas pasaules uzbūves labā. Viņam nav tiesību uz savu personisko, īpašo pasauli. Tiklīdz viņš riskē tīkot pēc kaut kā tāda, viņu acumirklī nomet no troņa un pasludina par tautai kaitnieciskās formulas "māksla mākslai" sekotāju."

Artis Svece atgādina, ka mākslinieki ir tikai cilvēki: "Būt sabiedriski nozīmīgam nav ikdienišķs mākslinieka stāvoklis – tas drīzāk jāuzskata par izņēmumu. Mūsu laikmetu raksturo mākslas ietekmes samazināšanās. Mākslinieki turpina ieklausīties, pievērst uzmanību, atmaskot, bet viņu balsis tajās debatēs, kurās tiek pieņemti lēmumi, netiek sadzirdētas."

Ar vizuālo antropoloģi Amandu Ravecu sarunājas Madara Bunkše, meklējot risinājumus jautājumiem, kāda ir mākslas un mākslinieka atbildība sabiedrības un iesaistīto cilvēku priekšā: "Nepieciešams domāt universālāk, jo mazie utopiskie projekti mūs maldina, radot sava veida "burbuli", kurā mēs domājam, ka radām pārmaiņas, kaut arī patiesībā veidojam tikai sociālo iekļaušanu."

Irēna Bužinska seko Oskara Jankusa dzīves gaitām un cenšas rast skaidrojumu cēloņiem un sakarībām, kā krievu kubofutūrisma manierē gleznojošais jaunietis, manifesta "Sintētiskais dinamisms" autors nonāca līdz skandaloza 3. un 4. Saeimas deputāta-komunista lomai.

Numura notikumu – Venēcijas 57. biennāli – komentē žurnāla galvenā redaktore Inga Bunkše: "Iespējams, jāatgriežas pie amata prasmēm, jāpārvērtē mākslinieka misija, lai māksla atkal atspertos un augšāmceltos jaunā, jau citā kvalitātē." Turpretī Ilmārs Šlāpins piedāvā citu viedokli: "Pati mākslinieka profesijas būtība ir apgūt nevis noteiktas amata prasmes, bet gan spēju izlikties par kaut ko, kas tu neesi. Ne velti māksla tiek definēta kā jebkas, ko dara mākslinieks."

Andra Silapētere raksta par Jāņa Filipoviča personību viņa mākslā un dzīves uzskatos: "Filipoviča darbi ir sociālkritiski, tomēr savā izteiksmes formā viegli – tie neieslīgst smagnējā parādību analīzē vai sašutumā par kaut ko. Darbu neatņemams komponents ir viegls humors, kā tāda salda glazūras kārta tām groteskajām ainām, ko mums rāda mākslinieks."

Grāmatas apskatā, atzīmējot vērienīgās izstādes "Maija Tabaka un Rietumberlīne" atklāšanu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls", izdevniecībā "Neputns" sagatavotais un "Galerija 21" izdotais katalogs.

Izstāžu recenzijās lasiet Veronikas Viļumas rakstu par projektu "Romans Suta – 120. Universālā mākslas formula", kas skatāms Latvijas Nacionālās mākslas muzejā un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Maijas Rudovskas stāstu par vērienīgo "documaneta 14" izstādi Attēnās, kā arī par citām izstādēm un notikumiem Latvijā un pasaulē.

Žurnālu "Studija" izdod izdevniecība "Neputns".