Jaunākajā "Studijas" numurā Kirils Kobrins skata mākslinieka duālās dzīves nolemtību, par piemēru ņemot Džona Frederika Lūisa (John Frederick Lewis) dzīvi: "Mākslinieks ir amatnieks, taču viņa darba augļu patērētāji nav tikai atsevišķi pircēji, bet gan "sabiedrība". Mākslinieks, palikdams amatnieks, iegūst augstāku statusu: viņš strādā labākas un taisnīgākas pasaules uzbūves labā. Viņam nav tiesību uz savu personisko, īpašo pasauli. Tiklīdz viņš riskē tīkot pēc kaut kā tāda, viņu acumirklī nomet no troņa un pasludina par tautai kaitnieciskās formulas "māksla mākslai" sekotāju."
Artis Svece atgādina, ka mākslinieki ir tikai cilvēki: "Būt sabiedriski nozīmīgam nav ikdienišķs mākslinieka stāvoklis – tas drīzāk jāuzskata par izņēmumu. Mūsu laikmetu raksturo mākslas ietekmes samazināšanās. Mākslinieki turpina ieklausīties, pievērst uzmanību, atmaskot, bet viņu balsis tajās debatēs, kurās tiek pieņemti lēmumi, netiek sadzirdētas."