Visi šie mākslas vēstures šedevri tika radīti vēl pirms to autori bija sasnieguši 30 gadu vecumu. Kā viņiem izdevās tik agri sasniegt tik satriecošus rezultātus? Skaidra lieta, ka bez iedzimta dabiska talanta te neiztikt, taču viņi visi ar mākslu sāka nodarboties jau agrā bērnībā.
Ārvalstu mediji apkopojuši septiņu mūsdienās slavenu mākslinieku jaunības dienu darbus, sniedzot mazu ieskatu mākslinieciskā ģēnija attīstībā.
Albrehts Dīrers, 'Pašportrets 13 gadu vecumā' (1484)
28 gadu vecumā Dīrers uzgleznoja savu slavenāko pašportretu, kurā mākslinieks redzams kažokādas mētelī un gariem uz pleciem izlaistiem matiem. Taču ne mazāk efektīgs ir Dīrera pusaudžu gadu pašportrets, kuru renesanses meistars radīja nieka 13 gadu vecumā. Tolaik viņš sāka mācekļa gaitas sava tēva juvelierizstrādājumu veikalā. Tas bija neilgi pirms pāragri pieaugušais jaunietis pameta ģimenes uzņēmumu, lai mācītos pie vietējā mākslinieka Mihaela Volgemūta, no kura Dīrers apguva kokgriezuma ilustrāciju veidošanu. Pēcāk ar iegūto zināšanu bagāžu viņš revolucionizēja grafikas mākslu, kļūstot par nozīmīgāko vācu renesanses mākslinieku.
Pauls Klē, 'Sieviete ar saulessargu' (1883–5)
1902. gadā, tikko beidzis četru gadu ilgo izglītošanos Romā, Klē uzdūrās savu bērnības dienu zīmējumu krājumiem. To skaitā bija arīdzan šī skice, kurā redzama sieviete ar sašķiebušos saulessargu. Viņš šos darbus, kas tapuši vecumā no trīs līdz 10 gadiem, kā "nozīmīgākais, kas līdz šim tapis". Pēcākais Bauhaus skolas pasniedzējs turpināja cildināt bērnu mākslas vērtību visas savas karjeras laikā, pat pārveidojot sava dēla skices savos darbos, lai sasniegtu nepieradināto dabiskumu, kuru Klē turēja tik augstā vērtē.
Džordžija O'Kīfa, 'Bez nosaukuma' (1902)
1901. gadā 14 gadus vecā O`Kīfa pameta ģimenes idillisko saimniecību un devās uz katoļu internātskolu. Pirmajās skolā pavadītajās dienās skolēniem lika uzzīmēt mazuļa rokas atlējumu ģipsī. Skolotāja O`Kīfas veikumu atzina par pārāk mazu un smagnēju, novedot meiteni teju līdz asarām. Nākamajos mēnešos jaunā māksliniece neatlaidīgi strādāja pie savu prasmju uzlabošanas. Skolotāja to pamanīja un atzinīgi novērtēja, izliekot O`Kīfas zīmējumus ar viņas vārdu klasē pie sienas, raksta "Artsy". "Es biju šokā, ieraugot savu vārdu tik lielu un melnu uz maniem blāvajiem zīmējumiem," gleznotāja pēcāk atsauca atmiņā skolas gaitu emocijas.
Salvadors Dalī, 'Ainava pie Figeresas' (1910–1914)
Šis mazītiņais gleznojums tiek uzskatīts par mākslinieka agrāko saglabājušos darbu, kas radīts vecumā no sešiem līdz 10 gadiem uz tukšas pastkartes. Ja ieskatās rūpīgi, tad cauri mākoņiem var redzēt uzdrukātas līnijas. Dalī uzauga mazā Spānijas pilsētiņā Figeresā, tāpēc daudzos viņa agrīnajos darbos redzamas Katalonijas ainavas. Sava mentora un ģimenes drauga Ramona Pičota (Ramon Pichot) jaunais Dalī pārsvarā gleznoja impresionisma stilā. Pičots arīdzan bija tas, kurš pārliecināja Dalī tēvu, ka jāsūta zēns mākslas skolā Madridē, tādējādi liekot pamatus pasaulslavenā sirreālista diženajai karjerai.
Pablo Pikaso, 'Pikadors' (1889–90)
Pikaso pirmais skolotājs bija viņa tēvs – Hosē Ruizs i Blasko (José Ruiz y Blasco), kurš vietējā mākslas skolā strādāja par zīmēšanas pasniedzēju. Zēna prasmēm augot augumā, tēvs bieži vien lūdza viņu palīdzēt pabeigt gleznas. Pats Pikaso nebūt ne pieticīgā manierē vēlāk sacīja: "Es nekad nezīmēju kā bērns. Kad man bija 12 gadi, es zīmēju kā Rafaēls." Tiesa, "Pikadors" tapis, kad Pablo bija astoņus gadus vecs, vēl pirms oficiālo mākslas studiju uzsākšanas. Ar to tad arīdzan aizsākās ģēnija aizraušanās ar buļļu cīņām mūža garumā.
Edvards Hopers, 'Mazs zēns lūkojas uz jūru' (1891)
Hopers, kurš dzimis Ņujorkas priekšpilsētā Naiakā vidusšķiras ģimenē, sāka zīmēt piecu gadu vecumā. Viņa vecāki sniedza zēnam visu, ko vien spēja, proti, iedrošinājumu un atbalstu, septiņu gadu vecumā uzdāvinot viņam tāfeli, bet 10 gados – zīmēšanas un gleznošanas mācību grāmata. Šis zīmējums tika atrasts uz Hopera trešās klases liecības otrās puses. Gluži kā zīmējumā redzamais zēns, arī Hopers savos zēnības gados daudz laika pavadīja pie ūdens.