Gaidāmās ekspozīcijas "Sapņi un drāmas", kas no 7. oktobra būs aplūkojama topošajā mākslas centrā "Zuzeum", viena no spilgtākajām zīmēm ir dejotājas un mākslinieces Noa Eškolas gobelēni, kuru radīšanā bijuši iesaistīti visi mākslinieces deju grupas dalībnieki un kas tapuši pilnībā atsakoties no šķēru izmantošanas.
Tie pārsteidz ne tikai ar krāšņu māksliniecisko tēlu, bet arī ar gluži fizisku daudzslāņainību un emocionālo uzlādētību. Dīvainā kārtā Noas Eškolas novatoriskie darbi, kurus Izraēlas mākslas pasaule uzskata par zīmīgu Izraēlas kultūras un mākslas vēstures sastāvdaļu, kā arī Tuvo Austrumu modernisma spilgtu izpausmi, nav plaši zināmi.
Dzīves laikā viņas tekstildarbi tika reti eksponēti. Māksliniece, kas 2007. gadā devās mūžībā, Izraēlā un pasaulē vairāk zināma kā dejotāja. Noa Eškola piedzima 1924. gadā no Krievijas izbraukušiem vecākiem (viņas tēvs Levi Eškols vēlāk kļuva par trešo Izraēlas premjerministru, kas savus pienākumus pildīja no 1963. līdz 1969. gadam) un pirmos četrus savas dzīves gadus pavadīja kibucā Palestīnā. Jaunībā studējusi dejas mākslu un mūziku gan Telavivā, gan arī pie Rūdolfa Lābāna Mančestrā un papildinājusies pie Moišes Feldenkraisa — Feldenkraisa kustību un pašapziņas attīstīšanas metodes izgudrotāja. Pēc atgriešanās Telavivā 1954. gadā Noa Eškola nodibināja "Noa Eskhol Chamber Dance Group", kurā pati dejoja līdz 50. gadu beigām. Viņa nodarbojās ar deju un pasniedza dažādās akadēmiskās institūcijās daudzu gadu garumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
