Pastāstiet par savu darbu būtību – kādēļ tie bieži ietver sāpju tematiku un tumsas valdzinājumu?
Manas gleznas tāpat kā citi darbi ietver smeldzi un tumsu. Tumsā es saskatu ko romantisku, jo īpaši, to apvienojot ar skumjām. Pats sevī es vienmēr esmu sajutis skumjas, un es to uztveru par skaistu īpašību. Tās ir nevis nebeidzamas skumjas, bet gan īpaši melanholiskas sajūtas, kas manī mīt un ik pa laikam piemeklē. Manuprāt, katrs mākslinieks sevī sajūt šādas smeldzīgas emocijas. Un šajās šķietami negatīvajās emocijās ir kaut kas, kas "paķer" – gan garīgi, gan fiziski. Un ar to strādāt vienmēr ir bijis izaicinoši, taču tai pat laikā skaisti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
