Izstādes ‘Nosaukumam nav nozīmes’ atklāšana LNMM - 28
Foto: Ilmārs Znotiņš
No 2017. gada 7. oktobra līdz 19. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Nosaukumam nav nozīmes", kas reprezentē 32 Latvijas mākslinieku jaunus darbus, portālu "Delfi" informē LNMM pārstāvji.

Izstādē "Nosaukumam nav nozīmes" tiek parādīts 32 Latvijas mākslinieku veikums – viņu pašreizējā darba procesa fiksācijas punkti. Šos māksliniekus interesē tas, ko mākslā pasaka kolēģi, un tas, kas notiek izstāžu vietās "LOW", "kim?" vai "427", kā arī aktualitātes pasaules mākslas kopainā. Vairākiem autoriem ir ievērojama starptautisku izstāžu pieredze, bet citiem tāda noteikti vēl būs.

Projektā piedalās Monta Andžejevska, Vents Āboltiņš, Katrīna Čemme, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo, Kaspars Groševs, Indriķis Ģelzis, Jānis Klaučs, Ģirts Korps, Maija Kurševa, Ieva Kraule, Andrejs Lavrinovičs, mākslinieku apvienība "3/8" (Jānis Dzirnieks, Jānis Krauklis, Rihards Rusmanis un Kristiāna Marija Sproģe), mākslinieku grupa "F5" (Līga Marcinkeviča, Mārtiņš Ratniks un Ieva Rubeze), Darja Meļņikova, Anta Pence, Ojārs Pētersons, Kaspars Podnieks, Krišs Salmanis, Alise Sondore, Līga Spunde, Klāvs Upaciers, Evita Vasiļjeva, Oskars Veilands, Lidija Zaneripa, Brigita Zelča-Aispure un Armands Zelčs.

Izstādes dalībniekus vieno noteikts domāšanas veids, izglītība un regulāra sadarbība vairāku gadu garumā. Visi mākslinieki kādā savas dzīves posmā studējuši Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā pie profesora Ojāra Pētersona. Nereti viņu darbus var raksturot kā asprātīgus vai ironiskus, un noteikti jēgpilnus, kam piemīt trenētas domas klātesamība. Mākslinieki pielieto plašu mediju klāstu – no zīmējuma, video un fotogrāfijas līdz objektiem un instalācijām, radot jaunus iespējamās eksistences vektorus.

"Izstāde veidota bez kuratora diktētā rāmja. "Nosaukumam nav nozīmes" var tikt pārfrāzēta kā "domai nav nosaukuma". Autorus interesē uztveres paradoksi, satura atkarība no konteksta, valodas un tēla attiecības. Ikviens mākslas darbs ir kādas ilgstošas refleksijas rezultāts, kuram ir sakars ar mūsdienām un laikmetīgo mākslu. Nejaušība nav viņu vadmotīvs, taču nejaušību pilna ir dzīve, kas iezogas viņu daiļradē," stāsta projekta idejas autori.

Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstītā izstāde ir saturiska pieturvieta ceļā uz mecenātu līdzfinansēto Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi, kura mērķis – atspoguļot laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras mijiedarbības procesus Baltijas jūras reģionā, īpaši uzsverot Latvijas mākslinieku lomu muzeja satura radīšanā. Apmeklētājiem muzejs durvis vērs jau 2021. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!