Izstādē mākslinieks piedāvā sabiedrībai vispārzināmas, bet ne vienmēr pozitīvi akceptējamas vai pat nepopulāras tēmas, kas saistītas ar vietēju un arī globālu sociālpolitisku normu, ētisku un tikumisku hipotētiski aktualizētu problemātiku, proti, uzdodot jautājumu "kas būtu, ja būtu?"
"Cilvēka dabā ir nepārvarama tieksme pēc iespējas izvairīties no akūtām laikmeta negācijām, kas tiek panākta ar iluzoru apziņas filtru radīšanu uzliekot tā dēvētās "rozā brilles" vai, tēlaini izsakoties, "strausiski paslēpjot galvu smiltīs" un izslēdzot no savas apziņas problēmjēdzienus – vardarbība, retu dzīvnieku sugu izmiršana, narkomānija, liekulība un egocentriska aprobežotība, "tautas kalpu" vai pseidoticības mantrausīgā divkosība, to visu noslēpjot aiz sociālpolitreliģisku ideoloģiju radītā prātu un dvēseli mierinošā "opija tautai", kas tiek servēts visdažādākajās glazūrās, sākot no grezni garnētiem veiksmes stāstu lozungiem, uzmanību novērsošiem TV dziesmu kariem vai pat rietumnieciski trekni baltiem Ziemassvētkiem, aiz kuru pašapmierinātā vēdera grūti saskatīt tik tālu Sīrijā notiekošo pilsoņu karu. Andreja Prigičeva darbos šīs divas paralēlās pasaules un to mijiedarbība tiek pasniegtas viegli nolasāmās, bērnišķīgi didaktiskās autonomās ainiņās, kuru ārēji nevainīgās mizanscēnas rod impulsu ironiskai pašatklāsmei un nojausmai par patieso pasaulīgo lietu kārtību," saka izstādes kurators – mākslas zinātnieks Raimonds Kalējs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!