Sigalita Landava (Sigalit Landau) ir viena no 14 izraēliešu māksliniekiem, kuru darbi patlaban skatāmi "Arterritory.com" rīkotajā Izraēlas laikmetīgās mākslas izstādē "Sapņi un drāmas" topošajā mākslas centrā "Zuzeum." Jau vairāk nekā 15 gadus viņas radošo meklējumu un eksperimentu centrā ir zemākā (456 m zem jūras līmeņa) un arī sāļākā šīs zemeslodes teritorija – Nāves jūra, kas vistiešākajā nozīmē ir viņas bērnības jūra. Sigalita Landava Nāves jūru dēvē par spoguli, ar kura starpniecību viņa – mākslas valodā – risina attiecības ar savu un arī savas tautas pagātni. Šo 15 gadu laikā Nāves jūras tēls Sigalitas darbos materializējies gan performancēs, gan video darbos, gan kristāliskos objektos – sāls skulptūrās. Savukārt mākslas aprindās viņa izceļas ar izteiktu neatkarību, jo pēdējos gados ir strikti sarāvusi saites ar vispārpieņemto mākslas tirgus sistēmu.
Kā šajos piecpadsmit gados mainījušās jūsu attiecības ar Nāves jūru? Pieņemu, ka sākotnēji jūsu abu dialogs bija pilnīgi citāds.
Realitātē ir mainījusies gan pati jūra, gan arī mana attieksme. Aizsākot šo projektu, es uz Nāves jūru raudzījos citādi – es to izvēlējos galvenokārt pašas vietas unikalitātes dēļ. Tajā viss peld, viss ir citādi – katra paša attiecības ar sava ķermeņa masu, veids, kā jūs to izjūtat un arī – kā izjūtat ūdeni, atmosfēru. Video darbs "DeadSee" bija pirmā reize, kad līdzās savam ķermenim un jūrai (un visam, ko tie ietver gan iekšēji, gan ārēji) es izmantoju vēl trešo dalībnieku. Objektu, kas it kā mūs savieno, un šajā gadījumā tas bija arbūzs. Aravas tuksneša ielejā jau labu laiku tiek eksperimentēts ar iespējamību izmantot sālsūdeni lauksaimniecībā. Izrādās, ka ir virkne augu, kas to ne tikai pacieš, bet spēj arī brīnišķīgi augt, ja tiek laistīti ar pazemes ūdeni, kurā ir zināma sāls koncentrācija. Kad izlasīju par šo pētījumu un ieraudzīju šos arbūzus, to krāsu – šī oksimoroniskā tiekšanās pēc salduma sālsūdens realitātē man metaforiski šķita līdzīga homeostāzei – veidam, kā mēs pielāgojamies kādai konkrētai vietai. Un tas ir tas, ko es līdz šim esmu darījusi - mēģinājusi pielāgoties šai vietai, kas ir ekstrēma, kurā nav dzīvības, bet kurai ir pilnīgi citas īpašības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
