Neona saukļi un halucināciju istabas. Astoņi mākslinieki, kuru darbos gaismai ir nozīme  (1)

Amerikāņu mākslinieka Džeimsa Turela (1943) galvenie izteiksmes līdzekļi ir gaisma un telpa. Viņa darbi ir lakoniski un precīzi savās ģeometriskajās formās. Pats Turels ir teicis, ka viņš nevis "glezno" ar gaismu, bet vēlas, lai viņa darbi ir gaisma. Viņa gaismas objektu galvenais sabiedrotais ir klusums, kas ir būtisks priekšnosacījums meditatīvajai atmosfērai, kādā jābauda viņa māksla.

Mākslas mīļotājiem labi pazīstams ir Turela darbs "Sky Space", kura variācijas ir atrodamas dažādās vietās pasaulē. Būtībā tas ir arhitektonisks objekts – telpa, kuras griestos ir atvērums tieši pret debesīm. Ap to ir dažādu toņu apgaismojums, kas mainās. Telpā ir iespēja sēdēt un vērties debesīs, izbaudot gaismas krāsu maiņu un to ietekmi uz debesu nokrāsām.
Tāpat zināms ir Turela darbs-observatorija "Roden Crater". 1979. gadā mākslinieks iegādājās krāteri un ap to esošo zemi Ziemeļarizonā, ASV, lai tur iekārtotu milzīgu observatoriju. Tur dažādās telpās iekārtoti ar debess parādībām saistīti objekti, kā arī līdzīgi kā viņa "Sky Space" projektos, tikai dabīgā vidē, ar neapbruņotu aci var vērot debesis.

Dens Fleivins (Dan Flavin, 1933 – 1996) ir amerikāņu minimālists, uzskatāms par vienu no gaismas mākslas pionieriem, kurš slavenas ar saviem ģeometriski precīzajiem neona objektiem un instalācijām.

Jau kopš 60. gadu sākuma viņš savos darbos atteicās no jebkādiem papildu izteiksmes līdzekļiem un izmantoja tikai un vienīgi neona gaismas, tādējādi izmainot priekšstatus par to, kādi materiāli un kādi nav mākslas darba vērti. Turklāt viņa darbi rosina domāt gan par telpu, gan tās interjeru, gan par veidiem, kā skatīties uz mākslu.

Būtībā ikdienišķus priekšmetus, ar visai šaurām iespējām variēt (tikai 10 krāsas), Fleivins pārvērta šobrīd pasaulē slavenas mākslas kompozīcijas.

Fleivina neona instalācijas atrodas daudzu laikmetīgās mākslas muzeju kolekcijās. Tomēr viens no plašāk zināmajiem darbiem ir lielizmēra instalācija Gugenheima muzejam Ņujorkā, kur tā tika uzstādīta pēc muzeja renovācijas 1992. gadā.

Savukārt pēdējā un reizē iespaidīgākā instalācija, ko mākslinieks savā mūžā izveidoja, ir aplūkojama Milānā, Itālijā, katoļu baznīcā Santa Maria Annunciata in Chiesa Rossa. Instalācija "Untitled" tika pabeigta divas dienas pēc mākslinieka nāves, 1996. gada 26. novembrī, bet uzstādīta gadu vēlāk. Instalācija izgaismo baznīcu un ir veidota no zaļām un zilām neona gaismām, ar sarkanu un dzeltenu nokrāsu apsīdā un pie altāra.

Māksliniece, kura pasauli redz punktos un ziedos – japāniete Jajoi Kusama – rada arī instalācijas – īpašas spoguļistabas, kurās līdz bezgalībai atspoguļojas dažādi gaismas objekti, piemēram diodes, kas maina krāsu vai izgaismoti, punktoti ķirbji.

Šādas spoguļistabas Kusama, kura 2016. gadā novērtēta kā visdārgākā starp šā brīža māksliniecēm pasaulē, rada kopš 60. gadiem. Kā skaidro māksliniece pati, šādi viņa formulē un reizē atbrīvojas no halucinācijām, ko viņa redz kopš bērnības.

Rafaels Lozano-Hemers (1967) ir meksikāņu izcelsmes kanādiešu elektronisko mediju mākslinieks, kurš savos darbos apvieno gan arhitektūras elementus, gan tehnoloģijas, kā būtisku elementu atstājot arī skatītāja iesaistīšanos.

Viens no viņa populārākajiem darbiem, kura variācijas tikušas izstādītas daudzās pasaules metropolēs, ir "Vectorial Elevation". 1999. gadā tas pirmo reizi bija aplūkojams Mehiko. Gaismas instalācija sastāvēja no 18 prožektoriem, ko mākslinieks bija uzstādījis uz dažādām Mehiko centra ēkām, bet īpašā interneta vietnē ikvienam skatītājam bija iespēja šo prožektorus virzīt un grozīt uz dažādām pusēm, veidojot pilsētas debesīs neparastus staru ornamentus un gaismas skulptūras.

"Vectorial Elevation" ticis izstādīts Francija, Spānijā, Īrijā, kā arī Kanādā, kur pašlaik dzīvo un strādā mākslinieks. Tur šis darbs bija aplūkojams un "darbināms" Vankūveras olimpisko spēļu laikā, 2010. gadā.

Līdzīgs mākslinieka darbs ir "Articulated Intersect", kurā milzīgi prožetori tiek nevis uz māju jumtiem, bet skatītājiem pieejamākās vietās uz zemes. Ikvienam apmeklētājam klātienē ir iespējams ietekmēt to staru virzību.

Čīliešu mākslinieks Ivans Navarro ir dzimis un audzis Santjago, laikā kad valstī pie varas atradās ģenerālis Augusto Pinočets. Šim faktam Navarro biogrāfijā ir liela nozīme, jo tas ietekmējis gan viņa darbu saturu, gan materiālu, no kā tie tiek veidoti.

"Pinočeta laikā tika atslēgta elektrība, lai noturētu cilvēkus viņu mājās, lai izolētu viņus. Jebkas, ko es radu ir atsauce uz šo pilsonu aktivitāšu kontrolēšanu, un elektrība bija viens no veidiem, kā ierobežot cilvēkus," teicis pats Navarro.

Kopš 20 gadu vecuma Navarro dzīvo Ņujorkā, bet kā pats atzīst, bērnībā un pusaudža gados redzētais atstājis uz viņu dziļu iespaidu.

Viņa izteiksmes līdzekļi ir gaismas un spoguļi, ar kuriem viņš rada vārtus, ailes un tuneļus, kas simbolizē izbēgšanu no psiholoģiskiem ierobežojumiem.

Viens no zināmākajiem viņa darbiem ir "You Sit, You Die" – atpūtas krēsls, kas veidots no fluorescējošām gaismas spuldzēm. "Tā ir mana elektriskā krēsla versija," skaidrojis mākslinieks.

Amerikāņu mākslinieces Dženijas Holceres galvenais izteiksmes līdzeklis ir teksts un tikai pēc tam seko gaisma. Viņas darbu galvenais mērķis ir paust idejas ietērpt vārdos un parādīt plašai publikai

Viņas rokrakstu atpazīst pēc vienkāršiem, lieliem burtiem – tie veido izgaismotus vārdus un frāzes, kas ir kaut kas starp reklāmas saukļiem un vispārzināmām, banālām patiesībām. Tie runā par sabiedrību, mīlestību un politiku. Būtībā tās ir vienkāršas un tiešās teksta projekcijas, kas parasti tiek projicētas pilsētvidē uz māju sienām, vai kādām citām tam piemērotām virsmām.

Dženija Holcere ir pārstāvējusi ASV Venēcijas mākslas biennalē, bet 2004. gadā viņas darbu videoieraksti bija skatāmi Latvijā, starptautiskā laikmetīgās mākslas izstādē "Sapņu sala" galerijā "Noass".

Ņujorkā dzīvojošais konceptuālists Glens Liegons (1960) savos darbos izmanto gaismu, lai radītu lakoniskus un daudznozīmīgus darbus, kas pēta rasu jautājumus, valodas spēles, kaislību, seksualitāti un identitāti. Viņš savā daiļrade atsaucas gan uz vizuālo mākslu, literatūru un vēsturi, gan uz paša dzīvē piedzīvoto. Viņš runā par sabiedrības attieksmi pret atšķirīgo ar dažādiem saukļiem un protesta zīmēm.

Glens Liegons ir viens no termina Post-Blackness radītājiem, kas nozīmē centienus apzināt 20. gadsimta beigu un 21. gadsimta ASV afroamerikāņu izpratni par savu rasi.

Viens no zināmākajiem viņa darbiem "Negro Sunshine" ir atsauce uz leģendārās mākslas kolekcionāres Ģetrūdes Stainas darbu "Melanctha" (1909), kura fokusā ir rases, dzimumu un seksualitātes atšķirības. Liegona darbs ir neona gaismas uzraksts, kas daļēji nokrāsots melns, radot sava veida gaismas oreolu aiz burtiem.

Tāpat pazīstams ir Liegona darbs "Double America", kas ir divdaļīgs neona uzraksts. Pirmā burtu rinda no vienas puses ir nokrāsota melna un vērsta pret sienu, tā, ka skatītājiem ir redzama izgaismotā uzraksta aizmugure, savukārt otrā rinda ir otrādi apvērsts vārds "America" melnā krāsā. Šis darbs runā par Amerikas "dubulto seju" gan par sabiedrības neviennozīmīgi attieksmi, kad tika ievēlēts pirmais tumšādainais ASV prezidents Baraks Obama, gan par Amerikas iesaistīšanos dažādos militārajos konfliktos.

Viena no spožākajām un aprunātākajām britu laikmetīgās mākslas pārstāvēm, Treisija Emina pirmkārt pazīstama ar savu darbu "My Bed" ("Mana gulta"), par kuru māksliniece 1999. gadā bija nominēta prestižajai Tērnera balvai. Eminas redīmeids – viņas pašas izvandītā gulta – kļuva par iemeslu daudzām diskusijām par to, kas īsti ir māksla. Tāpat neviennozīmīgus vērtējumus rosinājis viņas darbs "Everyone I Have Ever Slept With 1963–1995" – saraksts ar ikvienu, ar kuru norādītajā laika periodā māksliniece ir gulējusi.

Plašu atpazīstamību ar saviem neonā veidotajiem darbiem māksliniece ieguva deviņdesmitajos gados. Labi zināmi ir viņas izgaismotie neona uzraksti pašas rokrakstā – vārdi un saukļi ir viena no Eminas stihijām. Tie ir autobiogrāfiski un feministiski, piedauzīgi, erotiski un romantiski reizē, turklāt parasti tiek radīti vienā eksemplārā.

2011. gadā Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons pasūtīja mākslas darbu rezudencei Dauningstrītā un Treisija Emina izgatavoja uzrakstu "More Passion" ("Vairāk kaisles"), kas, kā rakstīja britu prese, izmaksājis 250 000 britu mārciņu. Šobrīd neona mākslas darbs ir Lielbritānijas valdības mākslas kolekcijā.