Arvīds Ozoliņš (1908–1996) ir izcils latviešu baletdejotājs, Aleksandras Fjodorovas (Александра Фёдорова, 1884–1972) un Ļeva Fokina (Лев Фокин, 1906–1974) skolnieks, kurš 20. gadsimta 30. gados dejojis Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) "Krievu sezonu" idejas turpinātāja pulkveža De Bazila (Wassily de Basil, 1888–1951) baleta trupā baletmeistara Leonīda Mjasina (Леонид Мясин, 1896–1979) vadībā un uzstājies Londonā, Montekarlo, citās Rietumeiropas pilsētās, ASV un Dienvidāfrikā. Angļu žurnālisti pēc trupas izrādes Koventgardenā, vērtējot Arvīdu Ozoliņu Mihaila Fokina (Михаил Фокин, 1880–1942) viencēliena baletā "Rozes gars", salīdzināja viņu pat ar slaveno Vāclavu Ņižinski (Вацлав Нижинский, 1889–1950).
Viesizrāžu laikā Ozoliņš tikās ar tādām 20. gadsimta ikonām kā Sāra Bernāra (Sarah Bernardt, 1844–1923), Čarlijs Čaplins (Charlie Chaplin, 1889–1977), Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich, 1901–1992), Mihails Čehovs (Михаил Чехов, 1891–1955). Izrādes ar mākslinieka piedalīšanos skatījās Grēta Garbo (Greta Garbo, 1905–1990), Mērija Pikforda (Mary Pickford, 1892–1979) un citas tā laika slavenības. Lielāko savas dzīves daļu Arvīds Ozoliņš veltījis Latvijas Nacionālās operas skatuvei un pedagoģiskajam darbam Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā.