Jura Pudāna gleznieciskā metode laikabiedru un arī paša mākslinieka atmiņās tiek raksturota kā patstāvīga ceļa meklējumi. Līdzīgi kā Maijai Tabakai, Jurim Pudānam savulaik studiju gados radās nesaskaņas ar Mākslas akadēmijas pasniedzējiem - netika ieskaitīti prakses darbi, kurus mākslinieks gleznoja, abstrahējoties no citu ietekmēm, pats savā stilā. Rezultātā, aizbildinoties ar disciplīnas graušanu, Juris Pudāns 5. kursā tiek izslēgts no Mākslas akadēmijas.
Ilgus gadus mākslinieks neķērās pie otām un negleznoja vispār. Impulsu atkal gleznot deva izstāde "Franču grupa. 1960. gadi" 2007. gadā, kurā piedalījās Jura Pudāna jaunības dienu draugi - Maija Tabaka, Ieva Šmite, Imants Lancmanis, Bruno Vasiļevskis un Jānis Krievs. Izstādē tika eksponēts viens Jura Pudāna darbs no privātkolekcijas - diplomdarba skice "Latviešu strēlnieks" (1959), kuram pozējis viņa kursabiedrs Imants Lancmanis. Pārējo Jura Pudāna sešdesmito gadu darbu atrašanās vieta nav zināma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!