Numura centrālā tēma ir atmiņa – laikmeta, katra viena cilvēka un sabiedrības atmiņa. Un tās saglabāšana.
"Mūsu šībrīža vārdi veido Latvijas mākslas atmiņu, un esmu pārliecināts, ka tā nesaglabāsies pati no sevis," tā filozofs Artis Svece nobeidz savu rakstu par kultūras un mākslas vēstures saglabāšanu, par digitālo tehnoloģiju maldīgo pastāvību un drukātā teksta nozīmi. Viena cilvēka, vienas paaudzes atmiņas zūd ātrāk nekā migla, un mākslas pētnieki nereti attopas, Sveces vārdiem, "mēmu monumentu" kompānijā.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit