2017. gads kultūrā – izstādes, par kurām runāja, brīnījās un sajūsminājās  (8)

No 2017. gada 26. marta līdz 16. jūlijam mākslas muzejā "Rīgas birža" bija skatāma izstāde "Prado 12 raksturi" – pasaules slavenu mākslinieku 12 meistardarbi no Spānijas lielākā muzeja. Rīdzinieki un Rīgas viesi varēja iepazīties Paolo Veronēzes (1528-1588), Antonisa van Deika (1599–1641), Pītera Paula Rubensa (1577-1640), Bartolomē Estevana Muriljo (1617-1682), Fransisko de Gojas (1746–1828) un citu autoru veidotajiem sieviešu portretiem.

Ar teatralizētu procesiju ar mūziķu un aktieru piedalīšanos no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) Vecrīgā uz Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galveno ēku Rozentāla laukumā 1 aprīlī, tieši mākslinieka 121. dzimšanas dienā, tika atklātas divas izstādes, kas veltītas izcilajam latviešu modernistam Romanam Sutam.

No 3. jūnija līdz 24. septembrim Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Rīgā bija skatāma starptautiski atzītā poļu mākslinieka Artūra Žmijevska personālizstāde "Neredzamās zonas", kas plašu uzmanību izpelnījās reklāmas plakāta dēļ, kura izvietošanu uz ēkas sienas neakceptēja muzeja ēkas īpašniece Veselības ministrija (VM).

VM preses pārstāvis Oskars Šneiders LTV kultūras ziņu raidījumā pauda, ka plakāta izvēlētais noformējums bijis "visai provokatīvs" un ne viennozīmīgi vērtējams, tāpēc VM izmantojusi savas tiesības un nav atļāvusi izvietot lielformāta plakātu uz ēkas sienas.

Izstādē "Neredzamās zonas" bija apvienoti dažādu periodu mākslinieka darbi, kuros tematizētas to cilvēku integrācijas iespējas mūsdienu sabiedrībā, kuriem ir invaliditāte. Žmijevskis savos darbos aicina atzīt un respektēt invalīdiem piemītošo citādību, tostarp viņu tiesības uz pašizteiksmi.

Vairāk par izstādi var izlasīt jaunās gleznotājas Lotes Vilmas Vītiņas apskatā.

No 2017. gada 9. jūnija līdz 20. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē "Arsenāls" bija skatāma izstāde "Maija Tabaka un Rietumberlīne", kurā bija ietverta meistares 70. gadu otrās puses daiļrade, sniedzot ieskatu atsevišķu Rietumberlīnes mākslinieku – Volfa Fostela (Wolf Vostell), Salome (Salomé, īstais vārds Wolfgang Ludwig Cihlarz), Dītera Mazūra (Dieter Masuhr), Rainera Fetinga (Rainer Fetting) – un citu starptautiski nozīmīgu autoru darbībā.

Projekts "Maija Tabaka un Rietumberlīne" daļēji bija 1979. gada gleznotājas personālizstādes interpretācija, cenšoties ar laika distanci atgādināt par viņas pirmajiem starptautiskajiem panākumiem, paralēli dodot nelielu priekšstatu par toreiz sadalītās Berlīnes dzīves ritmu, rosinot izzināt, kādos veidos Maija Tabaka gan iekļāvās, gan atšķīrās no tur notiekošajiem kultūras procesiem.

No 29. jūlija līdz 17. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzejā bija skatāma mecenātu Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcijas izstāde "TOP no top", kurā bija apkopoti Latvijas mākslas vēsturē nozīmīgu dažādu tautību autoru veikumi – gleznas, skulptūras, grafikas, fotogrāfijas, video un instalācijas – kopumā ap 200 mākslas darbu, kas darināti laika posmā no 19. gadsimta līdz pat 2017. gadam. Kopumā izstādi apmeklēja aptuveni 20 tūkstoši cilvēku no Latvijas un ārvalstīm.

Atzīmējot 500 gadus kopš reformācijas sākuma un apcerot agrīnā luterisma būtisko ietekmi uz latviešu valodu un kultūru, no 2017. gada 31. oktobra, proti, Reformācijas dienas, līdz 2018. gada 4. februārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ātrijā (1. stāvā) bez maksas apskatāma izstāde "Luters. Pagrieziens".

Izstāde ir veidota kā stāsts par Luteru, viņa mācību un to, kā reformu kustība 16. gadsimta sākumā izplatījās Eiropā, salīdzinoši ātri sasniedzot gan Strasbūru Elzasā, gan Rīgu Livonijā. Izstāde iepazīstina ar dievbijību Eiropā un Reinas ielejā pirms reformācijas, rādot unikālus viduslaiku sakrālās mākslas darbus un kulta priekšmetus.