Viņš par šo izstādi saka: “Atkāpjoties jaunības un spēcīga ķermeņa sniegtajām priekšrocībām, cīņai par sasniegumiem un labāko vietu šajā Pasaulē, katrs cilvēks sevī var ieraudzīt klusu un mierīgu telpu, kas līdzinās lēnam un nesteidzīgam upes plūdumam. Iespējams, cilvēks šeit atradīs durvis, kuras atverot, rodas cerība ieiet valstībā, kur maigums pret Pasauli ir svarīgāks par EGO manifestāciju. Mūs šeit ir atvedusi zinātkāre, bet apjaustais mierinošais maigums mudina dalīties iegūtajās atziņās.”
Māris Upzars pieder pie vidējās paaudzes latviešu gleznotājiem, kurš daudzus gadus konsekventi strādā meditatīvi abstraktās glezniecības jomā un tiek uzskatīts par vienu no nedaudzajiem minimālisma pārstāvjiem mūsdienu glezniecībā Latvijā. Viņa darbus raksturo izjusti, piesātināti krāsu laukumi un to attiecības. Ārēji askētiskās, bet dziļās Māra Upzara gleznas runā par cilvēka iekšējo pasauli – domām, jūtām un gribas impulsiem, kas nosaka mūsu izvēles un rīcību.
Māra Upzara gleznas regulāri tiek izstādītas gan Latvijā, gan ārzemēs, tomēr jaunus darbus skatītāju apskatei mākslinieks piedāvā diezgan reti. Gleznotājs uzskata, ka konkrētu, redzamu un atpazīstamu motīvu neesamība darba formā ir jāpapildina ar īpaši pārdomātu un piedzīvotu saturu. Tādēļ viņš gaida, kad katra darba iekšējā būtība būs tik tālu nobriedusi, lai atraisītos, nosakot gleznas ārējo, cilvēka maņu orgāniem uztveramo formu.
Māris Upzars beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju 1997. gadā. Viņa skolotāji – Boriss Bērziņš, Indulis Zariņš un Aleksejs Naumovs. Kopš 1991. gada regulāri piedalās izstādēs un simpozijos gan Latvijā, gan ārzemēs – Somijā, Zviedrijā, Gruzijā, Beļģija u. c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
