Viņš par šo izstādi saka: “Atkāpjoties jaunības un spēcīga ķermeņa sniegtajām priekšrocībām, cīņai par sasniegumiem un labāko vietu šajā Pasaulē, katrs cilvēks sevī var ieraudzīt klusu un mierīgu telpu, kas līdzinās lēnam un nesteidzīgam upes plūdumam. Iespējams, cilvēks šeit atradīs durvis, kuras atverot, rodas cerība ieiet valstībā, kur maigums pret Pasauli ir svarīgāks par EGO manifestāciju. Mūs šeit ir atvedusi zinātkāre, bet apjaustais mierinošais maigums mudina dalīties iegūtajās atziņās.”
Māris Upzars pieder pie vidējās paaudzes latviešu gleznotājiem, kurš daudzus gadus konsekventi strādā meditatīvi abstraktās glezniecības jomā un tiek uzskatīts par vienu no nedaudzajiem minimālisma pārstāvjiem mūsdienu glezniecībā Latvijā. Viņa darbus raksturo izjusti, piesātināti krāsu laukumi un to attiecības. Ārēji askētiskās, bet dziļās Māra Upzara gleznas runā par cilvēka iekšējo pasauli – domām, jūtām un gribas impulsiem, kas nosaka mūsu izvēles un rīcību.