Kā raksta kuratore, Māris Čačka izmanto vizuālās mākslas abstrakto dimensiju, lai pierakstītu savus iedomu dialogus ar draugiem, paziņām un svešiniekiem. Tie krājušies ilgāku laiku un patlaban ir galvenais makslinieka naratīvs.
"Māra Čačkas gleznām piemīt kāda īpaša līdzība ar tekstu – krāsu laukumu un grafiskā ritma struktūra atgādina vārdu un burtu ņirboņu grāmatā. Tā ir ārēji līdzena, harmoniska un skaisti veidota pasaule, kas savu nemieru, atziņas un kaislības atklāj tāpat kā vārdi, kad saprasta to jēga. Māris Čačka ir radījis unikālu abstraktas izteiksmes hibrīdtehniku, kurā integrēti glezniecības un grafikas paņēmieni. Tie virknējas kā simboli, kuru nozīme jāmeklē starp subjektīvu dedzību tīrā autora pasaulē un kulturālu konvencionalitāti sabiedrībā. Taču darbi nebūt nav vaļsirdīgi. Māris Čačka glezno savus "Noteiktos un nenoteiktis dialogus", zinot, ka zīmes ir neatkarīgas no to nozīmes. Apzīmētājs nav apzīmējamais, lai gan ir pieņemts, ka pirmais spēj pārstāvēt otro. Šīs kulturālās paslēpes meistarīgi izmanto Māris Čačka, ar neuzkrītošu žestu atļaujot skatītājam izlemt savas zinātkāres robežas," raksta Inga Šteimane.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
