'Mona Liza' brīvsolī un modernisti atkritumos. 10 bēdīgi slavenas mākslas darbu zādzības  (8)

Pirmā dokumentētā mākslas darba zādzība notika 1473. gadā, kad poļu pirāti Vidusjūrā nolaupīja dāņu gleznotāja Hansa Memlinga triptihu, kas bija ceļā no Briges uz Florenci. Pirāti altārgleznu aizveda uz Gdaņsku, kur tā Nacionālajā muzejā atrodas vēl šobaltdien. Tiesa, Memlinga autorība tika atzīta vien 19. gadsimta vidū. Pirms tam iespaidīgā izmēra triptihu (augstums – 242 cm, platums – 360 cm) tika piedēvēts Janam van Eikam un virknei citu holandiešu gleznotāju.

1911. gada 21. augustā kāds amatiergleznotājs uzstādīja Luvrā savu molbertu netālu no vietas, kur atrodas viens no slavenākajiem mākslas darbiem pasaulē – renesanses meistara Leonardo da Vinči "Mona Liza". Liels bija pārsteigums, kad viņš atskārta, ka glezna ar noslēpumaini smaidošo sievieti ir pazudusi no savas ierastās atrašanās vietas. Francijas detektīvi gleznu meklēja vairāk nekā divus gadus, kļūdaini apsūdzot arī dzejnieku Gijomu Apolinēru un Pablo Pikaso.

1913. gada decembrī itāliešu māju krāsotājs sazinājās ar prominentu mākslas tirgotāju Florencē, apgalvojot, ka viņam ir slavenais portrets. Acumirklī tika iesaistīta policija, kas arestēja Vinsenzo Perudžiju (Vincenzo Peruggia), bijušo Luvras darbinieku. Izrādījās, ka viņš, neviena nemanīts, pa dienesta ieeju bija iegājis muzejā, izņēmis "Monu Lizu" no rāmja un iznesis ārā, paslēptu zem apģērba. Par zādzību viņam toreiz piesprieda sešus mēnešus cietumsoda.

Flāmu mākslinieku Hūberta un Jana van Eiku apgleznotais Gentes altāris tika radīts 15. gadsimtā Svētā Bavo katedrālei. Savā raibajā vēsturē altāris piedzīvojis vairākas laupīšanas – tā daļas izdevies nozagt gan frančiem, gan vāciešiem. Pirmā pasaules kara beigās visas oriģinālās altāra sastāvdaļas tika atgūtas, taču prieks bija īss. 1934. gadā zagļi ielauzās katedrālē un nozaga paneļa apakšējo daļu, kas līdz mūsdienām tā arī nav atrasta. Otrā pasaules kara laikā eksperti uzgleznoja kopiju, kas nu rotā altāri.

Pirms un pēc Otrā pasaules kara nacisti nolaupīja aptuveni 20% no Eiropas turīgo ļaužu mākslas mantojuma, konfiscējot vērtīgus kultūras objektus, kas piederēja vai nu ebrejiem, vai okupēto pilsētu muzejiem. Hitlers, kurš pats bija neizdevies mākslinieks, cerēja savākt milzu mākslas kolekciju savam nerealizētajam sapnim – Fīrera muzejam (Führermuseum). Starp neskaitāmiem bezgalvērtīgiem mākslas darbiem, kurus nolaupīja vācu karavīri, bija arī Katrīnas pils leģendārās dzintara istabas skulptūras, dekorācijas un sienu paneļi. Laupījums līdz pat mūsdienām tā arī nav atrasts.

1990. gada 18. martā notika viena no lielākajām mākslas laupīšanām pasaules vēsturē, kad divi par policistiem pārģērbušies laupītāji nakts vidū iegāja Izabellas Stjuartes Gārdneres muzejā Bostonā un apgalvoja apsargiem, ka saņēmuši izsaukumu par "sabiedriskā miera traucējumu". Rezultātā viņi sagūstīja apvārdotos apsardzes darbiniekus un aizlaidās ar 13 mākslas darbiem, starp kuriem bija Rembranta, Vermēra un Manē meistardarbi. Muzejs piesolīja piecu miljonu ASV dolāru atlīdzību un FIB uzsāka vērienīgu izmeklēšanu. 2013. gadā FIB paziņoja, ka zinot zagļu identitātes, taču mākslas darbu atrašanās vietu neesot izdevies noskaidrot. Aizdomās turamo vārdi atklāti netika, aizturēts neviens arī netika, bet mākslas darbi līdz pat šodienai nav atrasti.

Norvēģu gleznotājs Edvards Munks, kurš bija viens no ekspresionisma aizsācējiem, radīja veselus četrus "Kliedzienus". Pēdējo 30 gadu laikā viņa darbi mākslas garnadžu rokās nonākuši divas reizes.

Pirmā zādzība notika 1994. gadā, kad četri vīrieši ielauzās Oslo Nacionālajā mākslas muzejā un nozaga ikonisko darbu, atstājot aiz sevis zīmīti, kurā bija rakstīts: "Paldies par slikto apsardzi." Gleznu atguva pēc trim mēnešiem operatīvā eksperimenta laikā.

Savukārt 2004. gada augustā divi maskās tērpti vīrieši iegāja Munka muzejā Oslo un, piedraudot ar ieročiem tūristiem un darbiniekiem, noņēma no sienas "Kliedzienu" un "Madonnu". Norvēģijas policijai izdevās sadzīt gleznu zagļiem pēdas un atgūt darbus 2006. gadā. Tiesa, abas gleznas bija saskrāpētas un cietušas no mitruma.

2000. gada decembrī zagļu grupējums aplaupīja Nacionālo mākslas muzeju Stokholmā. Kamēr viens no uzbrucējiem ar ieroci draudēja drošības darbiniekam, divi citi nolaupīja divas Renuāra un vienu Rembranta gleznu. Tikmēr noziedznieku sabiedrotie citās pilsētas vietās spridzināja automašīnas, lai policija nespētu pilnvērtīgi reaģēt uz muzejā notiekošo. Pēc tam laupītāji no muzeja ar savu guvumu aizbēga ātrgaitas motorlaivā. 2005. gadā visas nozagtās gleznas tika atgūtas.

2003. gada augustā divi zagļi, pozējot kā tūristi Dramlanrigas pilī Skotijā, norāva no sienas "Madonnu ar vārpstiņu" ("Madonna dei Fusi"), ko uzskata par renesanses meistara Leonardo da Vinči veikumu. Pēc četriem gadiem glezna tika atgūta policijas reida laikā kādā Glāsgovas juridiskajā firmā, bet saistībā ar zādzību apsūdzēti astoņi cilvēki. Nu mākslas darbu var aplūkot Skotijas Nacionālajā galerijā Edinburgā.

Trīs izcilu autoru gleznas – Vinsenta van Goga, Pablo Pikaso un Pola Gogēna –, kuru kopējā vērtība ir aptuveni astoņi miljoni ASV dolāru, tika uzietas 2003. gada 27. aprīlī kādā slēgtā Mančestras sabiedriskajā tualetē. Policija gleznas tur uzgāja pēc anonīma ziņotāja informācijas par iepriekšējā dienā no Vitvortas galerijas nozagtajiem darbiem. Gleznas bija ierullētas kartona caurulē, bet klāt tām bija pievienota zīmīte, kurā bija rakstīts, ka zādzība sarīkota kā liels joks, lai pievērstu uzmanību muzeja sliktajai drošības situācijai.

2010. gada maijā maskējies vīrietis iezagās Parīzes Modernās mākslas muzejā, izgrieza no rāmjiem un iznesa piecas gleznas, tostarp arī Pablo Pikaso un Anrī Matisa darbus. Kopējā nozagto darbu vērtība naudā tiek lēsta ap 100 miljoniem eiro. Zagli un divus viņa līdzdalībniekus noķēra pēc gada, taču nozagtie darbi vēl aizvien nav atrasti. Vaininieks policistiem apgalvo, ka panikā pēc policijas reida tos izmetis atkritumu konteinerā, no kurienes, visticamāk, tās ir nonākušas izgāztuvē.