Izdevniecība "Neputns" izdevusi mākslas zinātnieces Helēnas Demakovas grāmatu "Gleznotāja Bruno Vasiļevska ideālā pasaule". Tās redaktori ir Uldis Tīrons, Līga Marcinkeviča un Aivija Everte, zinātniskie konsultanti – Imants Lancmanis, Daina Teters un Stella Pelše, savukārt dizainu veidojis Ojārs Pētersons.
"Bruno Vasiļevskis bija elitārs mākslinieks, un tāds viņš turpinās būt, kamēr pasaulē pastāvēs izglītotība vācu vārda "Bildung" nozīmē un vismaz dažu cilvēku izkopta spēja vērot, iedziļināties un domāt, lai saprastu viņa mākslu," izsakās grāmatas autore Helēna Demakova. "Vasiļevska kā nobrieduša mākslinieka gleznas tapušas galvenokārt laikposmā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz 80. gadu beigām. Viņš dzīvoja un gleznoja pēc paša izstrādātiem principiem, kas nelīdzinās nekam citam ne pirms, ne pēc viņa, lai arī Vasiļevskis bija cieši saistīts ar vairākām izcilām iepriekšējo gadsimtu mākslas parādībām un autoriem," raksta autore.
Helēnas Demakovas grāmata ir pirmā monogrāfija par mākslinieku Bruno Vasiļevski (1939–1990). "Esmu centusies rakstīt ne tikai par Bruno Vasiļevska mākslu un tās veidošanos, bet arī par viņa laiku un mākslas vidi. (..) Cenšoties izvērtēt viņa mākslas mantojumu un pārdomāt gleznotāja skatījumu uz mākslu un dzīvi, grāmatas struktūra balstīta uz trim tēmām: "Dzīve", "Literatūra" un "Glezniecība un tās teorija". Visas trīs bija māksliniekam svarīgas, visas trīs, runājot viņa neklātienes skolnieka Miervalža Poļa vārdiem, Vasiļevskis pakļāva vai uzlūkoja ar stingru "iekšējo likumību, kuru mēs saucam par ētiku. Ētika ir visas viņa dzīves un viņa darbu pamats,"" atklāj Helēna Demakova.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
