Izziņo Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles norises vietas  (1)

Pirmajai Rīgas starptautiskās laikmetīgās mākslas biennālei (RIBOCA/Riga International Biennial of Contemporary Art) dots nosaukums "Viss bija mūžīgs līdz pārstāja tāds būt". Izraudzītās ēkas atspoguļo daudzveidīgo vēsturi un bagātīgo arhitektūras mantojumu un lielākoties atrodas ne vairāk kā 20 minūšu gājiena attālumā cita no citas, tādejādai paredzot izstādes apmeklētājiem ērtu piekļuvi.

Biennāles galvenā norises vieta būs Latvijas Universitātes bijusī Bioloģijas fakultātes ēka.

"Zuzeum" ir Latvijas ievērojamo mākslas patronu un kolekcionāru Zuzānu ģimenes dibināts mākslas centrs. Ēkā, kuras arhitektūru un inženierkomunikācijas 1910. gadā projektējis Edmunds fon Trompovskis, savulaik bija korķa fabrika. Gaišo ķieģeļu ēka ir ievērojams sava laika industriālās arhitektūras paraugs un daļa no UNESCO aizsargātās teritorijas Rīgā.

Bijusī rūpniecības ostas teritorija Andrejsala pamazām veidojas par urbānās kultūras un mākslas rajonu. Biennāles vajadzībām tiks izmantota ne tikai peldošā telpa, bet arī apkārtējās noliktavas, tāpat paredzēta arī īpaši veidotu vides objektu izvietošana.

Ievērojamā latviešu būvuzņēmēja un 20. gadsimta sākuma mecenāta Kristapa Morberga dzīvoklis laika gaitā saglabājies neskarts un kļūs par vienu no biennāles norises vietām.

Rīgas Bulvāru loka dzīvokli, no kura paveras brīnišķīgs skats uz Bastejkalnu un Brīvības pieminekli, vēl joprojām grezno pirmskara interjera autentiskās parketa grīdas, griestu ornamenti un gleznojumi, vitrāžas, podiņu krāsns un Rīgā pirmā dušas kabīne, kas izklāta ar polihromi glazētiem podiņiem.

Kristaps Morbergs, vēloties sniegt ievērojamu atbalstu jauno studentu izglītošanā, novēlējis visus savus īpašumus, ieskaitot dzīvokli, Latvijas Universitātei.

Rūpnīcas "Boļševička" ēka dienasgaismu ieraudzīja 1913. gadā, kad tajā plānoja atvērt augstvērtīgu apavu ražotni "Buffalo", produktu izgatavošanai izmantojot Amerikas bizonu ādu. Tomēr Pirmā pasaules kara laikā ēka kļuva par militāro hospitāli ar vairākām darbnīcām, kas ražoja frontei nepieciešamo. Pēcāk, 1941. gadā, kā vērpšanas un aušanas fabrika, tā iemantoja 'Boļševičkas' nosaukumu, bet savu darbību beidza 1990. gados, kad ražošana apsīka.

Iespaidīgā piectāvu ēka celta no kādreiz tik modernā dzelzsbetona, un to joprojām izgaismo no plašajiem logiem plūstošā dienasgaisma, monumentālajai ēkai piešķirot vieglumu. Savukārt ietilpīgā rūpnīcas ēdnīca atgūs dzīvību kā biennāles izstāžu telpa.

Pazīstamā mākslinieka Andra Eglīša darbnīca atrodas bijušās tekstilfabrikas "Boļševička" teritorijā – iespaidīgā industriālo ēku kompleksā, kas būvēts 20. gadsimta sākumā, nedaudz nost no Rīgas centra. Plašajā angārā pietiek vietas gan mākslinieka darbnīcai, gan dažādām izstādēm un pasākumiem.

Neilga brauciena attālumā no Rīgas, Jūrmalā atrodas 1977. gadā celtā Dubultu stacija, kuru projektējis Igors Javeins, vairāk nekā simt dzelzceļa staciju arhitekts. Patlaban stacija kalpo arī kā aktīva izstāžu zāle, kuru 2015. gadā iedibināja Inga Šteimane, Latvijas nacionālā paviljona kuratore 57. Venēcijas biennālē. Ēka ir unikāla ar to, ka joprojām pilda arī dzelzceļa stacijas funkcijas. Biennāles mākslas darbi tiks izstādīti ne tikai stacijā, bet arī tuvējā mežā un pludmalē.

Rīgas starptautiskā laikmetīgā māksla biennāles (RIBOCA/Riga International Biennial of Contemporary Art) dibinātāja un komisāre ir Agnija Mirgorodskaja, pirmās biennāles kuratore – Katerina Gregos. RIBOCA veidota kā jauna globāla platforma Baltijas un ārvalstu māksliniekiem laikmetīgās mākslas attīstības veicināšanai, izglītības atbalstam reģionā. Liela daļa mākslinieku, kuri piedalās biennālē ir dzimuši vai arī dzīvo un strādā Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā – Baltijas valstīs, kas joprojām starptautiski maz pazīstamas par spīti bagātīgajam mākslinieciskajam devumam. Liela daļa mākslinieku darbu ir īpaši pasūtīti un tiek radīti izstādīšanai pirmajā biennālē.

Pirmā Rīgas Starptautiskā mākslas biennāle norisināsies no 2. jūnija līdz 28. oktobrim.