Izstādi veido Jāna Tomika gleznas, skulptūras, video darbi un īsfilmas, tā apskatāma Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē. Šie darbi radīti laika posmā no 2008. līdz 2018. gadam. Jauni, kā arī jau zināmi video, izstādīti kopā ar mazāk pazīstamo Tomika glezniecību, grafiku un skulptūru.
Jāns Tomiks dzimis 1961. gadā Tartu, Igaunijā. Pēc obligātā militārā dienesta (1981–1983) Tomiks iestājās Tallinas mākslas Akadēmijas glezniecības nodaļā (1985–1991), drīz izpelnoties atzinību un provokatora slavu vietējā mākslas vidē. Viņa starptautiskā karjera aizsākas deviņdesmito gadu vidū pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tomiks gūva atzinību rietumos, veidojot konceptuālas performances un darbojoties kā video mākslinieks.
Autora ikoniskie video darbi – "Ceļā uz San Paolo" (1994), kurš tiek iekļauts tā paša gada San Paolo biennālē, kā arī darbs "Dejojot ceļā uz mājām", kurš piedzīvo pirmizrādi ARS-95 izstādes ietvaros Helsinkos, kļūst par Tomika mākslinieka prakses stūrakmeņiem. Šie un citi darbi izriet no lokālā konteksta, taču vienlaikus tiecas pārvarēt valodas, kultūras, ģeogrāfiskās, nacionālās un autobiogrāfijas nospraustās šaurās robežas.
1998. gadā radītajā, nu jau par klasiku uzskatāmajā video "Tēvs un dēls", mākslinieks kails slido uz aizsalušās Baltijas jūras ledus spoguļa, fonā skanot reliģiskai kora dziesmai viņa tolaik desmitgadīgā dēla eņģeliskās balss izpildījumā. Šis darbs nu jau kļuvis par nozīmīgāko muzeju un privāto kolekciju neatņemamu sastāvdaļu. Raksti par to iekļauti teju visās svarīgākajās Austrumeiropas mākslas vēsturei veltītajās rokasgrāmatās.
Pēdējo gadu laikā Tomiks pievērsies arī kino. Viņa 35 mm formāta īsfilmas "Communion" (2007), "Oleg" (2010) un "Lanscape with many moons" (2014) guvušas atzinību un apbalvotas Oberhauzenas un Roterdamas filmu festivālos. Bez viņa pazīstamākajiem kino un video darbiem, glezniecība – kas patiesībā ir Tomika īstā mākslinieciskā izglītība – joprojām ir plašākai publikai mazāk pazīstama. To mākslinieks kā "fona" aktivitāti turpina kultivēt un nepamet visas savas garās mākslinieka karjeras laikā.
Izstāde "Žestu teātris" tiecas harmoniski saskaņot Tomika daiļrades dažādos aspektus, radot pagaidu "montāžu" izstādes telpā. Personiskās un raupjās gleznas, komiskās skulptūras, zīmējumi, grafikas, video performances un īsfilmas sadzīvo ekspozīcijā kā atsevišķi kadri vai dekorācijas vēl neuzņemtai filmai vai teātra izrādei.
Izstādes kurators ir mākslas kritiķis Andris Brinkmanis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!