Augstās mākslas selfiji jeb 15 slavenu otas meistaru pašportreti  (1)

Arī mākslinieki, lai arī cik diži un talantīgi, ir un paliek cilvēki ar savām vājībām, kompleksiem, vēlmēm, vajadzībām un sapņiem. Piedāvājam iepazīties ar 15 slavenu mākslinieku pašportretiem, kas atklāj gan viņu daiļrades specifiku un talantu, gan cilvēciskos aspektus.

Šis renesanses dižgara Leonardo da Vinči zīmējums ar sarkanu krītu uz papīra tapis ap 1510. gadu, un tajā redzamais vīrietis tiek uzskatīts par retu mākslinieka pašportretu. Tā kā da Vinči dzimis 1452. gadā, tad šajā zīmējumā viņam varētu būt aptuveni teju 60 gadu. Mūsdienās šis darbs atrodas Turīnas Karaliskajā bibliotēkā.

Freska "Pastarā tiesa", kas apskatāma Siksta kapelā Vatikānā, itāļu meistars Mikelandželo dinamiskā kompozīcijā atveidojis daudzus Bībeles tēlus un svētos. Izceļama figūra starp gleznojuma personāžiem ir Svētais Bartolomejs, kurš tur pats savu ādu. Viņa seja tiek uzskatīta par paša mākslinieka sejas atveidojumu.

Lai arī Rembranta daiļradē atrodams vesels lērums pašportretu (zināmi ir vairāk nekā 90), šis izceļas ar perfektu Holandes zelta laikmeta pārstāvja raksturīgo gaismēnu izmantošanu, teksturētu otas triepienu pielietošanu un drūmu krāsu palenti. 1660. gadā ar eļļas krāsām radītais pašportrets atrodas Metropoles mākslas muzejā Ņujorkā.

Glezna ar nosaukumu "Izmisušais vīrietis" ir reālisma pārstāvja, franču mākslinieka Gistava Kurbē slavenākais pašportrets. 1845. gadā radītajā darbā apvienojas līdz 19. gadsimta vidum dominējošais romantisms un Kurbē pārstāvētais reālisms. Mūsdienās šis darbs atrodas privātā kolekcijā.

Šis impresionisma virziena pioniera Kloda Monē pašportrets tapis 1886. gadā, un tajā viņš redzams ar sev tik raksturīgo bereti un bārdu. Pašportrets arīdzan uzskatāmi demonstrē Monē daiļrades raksturīgos elementus – izplūdušos otas triepienus, kompozicionālu ar krāsu nepārklātu audeklu un prasmīgi sabalansētu gaišo un tumšo toņu pielietojumu. Šī eļļas glezna atrodas privātā kolekcijā.

"Pašportrets ar nimbu un čūsku" ir lielisks franču postimpresionista gleznotāja raksturīgās krāsainās paletes piemērs. No vairāk nekā 40 pašportretiem šis 1889. gadā radītais Gogēna darbs ir zināmākais. Iemesls tam ir avangardiskā kompozīcija un ietvertie reliģiskie motīvi, tostap āboli un čūska. Ar eļļas krāsām uz koka gleznotais pašportrets atrodas Nacionālajā mākslas galerijā Vašingtonā.

Līdzīgi kā daudzi modernisma priekšgājēji, arī holandiešu gleznotājs Vinsents van Gogs vairākkārtīgi ķēries pie sevis atveidošanas. Lai arī viņa darbu kolekcijā atrodami daudzi ikoniski pašportreti, šķiet, šis ar auss apsēju tomēr ir vislabāk zināmais. Darbs uzgleznots īsi pēc bēdīgi slavenā incidenta, kad emocionālu pārdzīvojumu iespaidā mākslinieks 1889. gadā nogrieza sev ausi. Mūsdienās šī slavenā glezna apskatāma Kortolda galerijā Londonā.

Lai arī galvenokārt izslavēts savu kalnaino ainavu un kluso dabu glezniecību, franču postimpresionisma gleznotājs Pols Sezāns bieži gleznojis arīdzan portretus, reizēm attēlojot arī pats sevi. Šis pašportrets, kas tapis laika posmā no 1878. līdz 1880. gadam, demonstrē māksliniekam tik raksturīgos otas triepienus un unikālo krāsu pielietojumu. Darbs atrodas "The Phillips Collection" mākslas muzejā Vašingtonā.

Norvēģu gleznotājs un grafiķis Edvards Munks pazīstams ne tikai ar "Kliedzienu", bet arī ar saviem tumšajiem un drūmajiem ekspresionisma gleznojumiem. "Pašportrets ar skeleta roku" nav izņēmums. Šis savdabīgais darbs iesākumā tika radīts litogrāfijas tehnikā un vairākas reizes ticis pārradīts, mainot koncepciju. Vēlākās darba reprodukcijās Munks pat aizkrāsoja skeleta roku un savu parakstu. Mūsdienās autentiskās šī darba versijas atrodamas vairākās kolekcijās, tostarp Britu muzejā.

Lai arī Pikaso stila transformācijas novērojamas visā viņa daiļradē, iespējams, vislabāk to var redzēt, ja salīdzina viņa neskaitāmos pašportretus. Gleznoti, zīmēti un izcirsti skulptūrās tie tiešā veidā demonstrē Pikaso māksliniecisko attīstības ceļu. Šis 1907. gadā radītais pašportrets ļoti precīzi iemieso viņa pāreju no primitīvisma uz kubismu, kas ir divi Pikaso raksturīgākie periodi. Šobrīd darbs atrodas Prāgas Nacionālajā galerijā.

Slavenā meksikāņu māksliniece Frīda Kalo radījusi ne vienu vien pašportretu, tomēr 1940. gadā uzgleznotais "Pašportrets ar ērkšķu kaklarotu un kolibri" ir viens no augstāk vērtētajiem. Eļļas gleznā ietverti vairāki viņas daiļradē izplatīti simboli un koncepti, tostarp flora, fauna un ciešanas. Ikoniskais darbs atrodas Nikolasa Mureja kolekcijā Teksasas Universitātē.

Sirreālisma meistars Salvadors Dalī sev itin tipiskā manierē ar netradicionālu pieeju sevi atveidojis darbā ar tikpat neparastu nosaukumu, proti, "Mīksts pašportrets ar grilētu bekonu". 1941. gadā radītajā darbā redzams uz kruķiem atbalstīts izplūdušas formas bekona gabals ar cilvēka seju. Pirmajā acu uzmetienā līdzība ar spāņu mākslinieku nav uzreiz ieraugāma, taču, ieskatoties, var redzēt viņa ikoniskās ūsas. Mūsdienās šis darbs atrodas Dalī teātrī-muzejā Katalonijā.

Amerikāņu mākslinieks un ilustrators Normans Rokvels pazīstams kā burvīgo žurnāla "Saturday Evening Post" vāku autors. 1960. gadā, pēc 44 žurnālā pavadītiem gadiem, "The Saturday Evening" post publicēja biogrāfisku materiālu par Rokvelu. Izdevuma vākam viņam bija jāuzzīmē pašam sevi, ko viņš izdarīja gana gudrā komiskā manierē. Oriģinālais eļļas gleznojums atrodas Normana Rokvela muzejā Stokbridžā, Masačūsetsas štatā.

1985. gadā tapušais "Atspulgs" ir britu portretu meistara Lisjēna Freida pašportrets, kas demonstrē mākslinieka robusto un reālisma iedvesmoto glezniecības stilu. Biezie krāsas triepieni un izteikti figuratīvais fokuss precīzi raksturo Freida atšķirīgo un raksturīgo pieeju portretu glezniecībai. "Atspulgs" atrodas privātā kolekcijā.