Izstādes saturu izstrādājuši LNB Letonikas un Baltijas centra vadošie pētnieki Dr.phil. Beata Paškevica un Dr.philol. Pauls Daija, savukārt asprātīgi risināto izstādes dizainu veidojuši mākslinieki Dace Izabella un Kristaps Grundšteini kopā ar tēlnieku Sandi Aispuru.
Krišjāņa Barona (1835–1923) vērienīgajam tautasdziesmu apkopojumam "Latvju dainas" un UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā iekļautajam Dainu skapim (apskatāms LNB 5. stāvā), kurā glabājas no visas Latvijas iesūtīto tautasdziesmu rokraksti, ir īpaša priekšvēsture. Tautasdziesmas Eiropas intelektuāļu redzeslokā nonāca jau apgaismības laikmetā, un liela nozīme to vērtības atklāšanā un vākšanas pirmsākumos bija vācu mācītājam un domātājam Johanam Gotfrīdam Herderam (1744–1803).
1764. gadā Herders ieradās Rīgā, lai strādātu Rīgas Domskolā un kalpotu par mācītāju. Turpmāko gadu gaitā, uzturoties gan Rīgā, gan citviet Eiropā, viņš pastiprināti pievērsās dažādu tautu, tostarp latviešu tautasdziesmu izpētei. To vākšanas procesā būtiska loma bija Vidzemes enciklopēdistiem un Baltijas mācītājiem, kuri pēc Herdera lūguma 1777. gadā sāka tautasdziesmas apkopot, lai nosūtīti viņam uz Veimāru Vācijā.
Līdz ar Herdera veidoto krājumu "Tautasdziesmas" (Volkslieder, 1778/1779) un nedaudz pārveidoto pēcnāves izdevumu "Tautu balsis dziesmās" (Stimmen der Völker in Liedern, 1807), kuros bija iekļauti arī Vidzemē pierakstīti latviešu folkloras materiāli, tautasdziesmas kļuva par populāru lasāmvielu visā Eiropā un pasaulē.
Izstāde aicina ieskatīties 18. gadsimta ideju pasaulē, iepazīt procesu, kādā Herders atklāja latviešu tautasdziesmas un izveidoja pirmo tautasdziesmu krājumu, kā arī izsekot ceļam, kas ved no Herdera aktivitātēm līdz Barona "Latvju dainām".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
