Četru valstu prezidenti Parīzē atklās izstādi 'Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs'  (16)

Paverot jaunu lappusi Baltijas valstu mākslas vēsturē un attiecībās ar Franciju, izstādi atklās četru valstu prezidenti – Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Jean-Michel Frédéric Macron), Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid), Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė). Šis projekts un plaša Latvijas kultūras sezona Francijā iepazīstinās ar Latviju un stiprinās attiecības ar Franciju.

Baltijas valstis – Lietuva, Igaunija un Latvija – kļuva par neatkarīgām republikām īsi pēc Pirmā pasaules kara beigām. Atzīmējot šo valstu simtgades, izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs" ("Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes" / Wild Souls. Symbolism in the Baltic States"), kura no š. g. 10. aprīļa līdz 15. jūlijam būs eksponēta vienā no pasaulē prestižākajiem muzejiem – Orsē muzejā Parīzē, aicinās franču skatītājus un daudzus tūkstošus tūristu iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Eiropas simbolisms un apziņas emancipācija, ko tas iemieso, Baltijas valstīs ir cieši saistīti ar to neatkarību. Izstāde iezīmē ietekmju un pretošanās spēles, caur kurām mākslinieki veidoja savai pasaules izjūtai atbilstošu izteiksmes valodu. Smeļoties tautas kultūrā, folklorā un vietējās pasakās, kā arī unikālajās dabas ainavās, tapa mākslas darbi, kuriem piemita patiesa oriģinalitāte.

"Latvijas simtgades atskaņas mākslā atbalsojas ne tikai pašu mājās, bet arī Francijā – valstī, kas viena no pirmajām atzina Latviju de jure un aizvien bijusi aktīva tās sabiedrotā, sevišķi kultūrā. 1918. gadā jaundibinātās Latvijas valsts mākslinieku viens no kvēlākajiem sapņiem bija sarīkot izstādi Parīzē, kas 1939. gadā ar Latvijas Republikas sūtņa Oļģerda Grosvalda centieniem beidzot piepildījās. Savukārt šogad mūsu mākslas zelta fonds Parīzē skatāms latviešu kultūrai vēsturiski nozīmīgā izstādē "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs", pateicoties Orsē muzeja prezidentes Loransas Dekāras ielūgumam un kuratora Rodolfa Rapeti talantam. Pasaules slavenākajā 19. gadsimta otrās puses mākslas krātuvē, kuru dienā apmeklē 7000 skatītāju, varēs novērtēt mūsu klasiķu Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Rūdolfa Pērles, Pētera Krastiņa, Gustava Šķiltera, Teodora Ūdera, Teodora Zaļkalna un viņu laikabiedru sniegumu," izstādes nozīmīgumu akcentē Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde.

"Projekts ir ļoti politisks. Izstāde ir guvusi Francijas prezidenta atbalstu, un tās atklāšanu ar savu klātbūtni pagodinās visi Baltijas valstu prezidenti. Tas ir Eiropas līmeņa oficiāls ziņojums. Izstāde neskars tikai mākslas vēstures jautājumus, bet izjautās arī, kas ir Eiropa kopumā. Eiropa ir tās kultūra, un mums ir tendence to aizmirst. Mēs ļoti daudz runājam par ekonomiku, nāciju savstarpējiem saspīlējumiem, taču jautājums ir arī par kopīgo saikni starp Eiropas valstīm. Un šī saikne ir kultūra un vēsture," saka Orsē muzeja prezidente Loransa Dekāra (Laurence des Cars).

Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzsver: "Esmu patiesi gandarīts, ka pirmo reizi pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas Parīzē pēc izcilā Orsē muzeja uzaicinājuma notiks triju Baltijas valstu izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs". Šis projekts no jauna apliecinās, ka mums Ziemeļeiropā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā jau bija izveidojusies spēcīga tēlotāja māksla."

Par izstādes vizuālās identitātes zīmi, ko redzēs reklāmas plakātos Parīzes ielās un metro, Orsē muzejs izvēlējās izcilā latviešu vecmeistara Johana Valtera (1869–1932) gleznu "Zemnieku meitene" (ap 1904). Apskaidrotais meitenes tēls simbolizē nacionālās pašapziņas pacēlumu un radošo garu, kas pirms simts gadiem īstenojās trijās neatkarīgās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.