Izstādes kuratores Inga Brūvere un Aiga Dzalbe strādājušas ar fotogrāfa darbiem, kas aptver padomju laiku, atmodas laiku, 90. gadus un mūsdienas. Darbu klāstā daļu aizņem portreti, kas tapuši, pildot tiešos darba pienākumus fotoreportiera darbā sākotnēji Liepājas laikrakstos (60. un 70. gados) un pēc tam Rīgā – avīzēs "Padomju Jaunatne" un "Diena". Cilvēki attēlos tverti sev dabiskā vidē un pozā, ļaujot apkārtnei piespēlēt autora vēlmei pateikt vairāk, trāpīgāk un dziļāk, nekā prasa konkrētais darba uzdevums. Fotogrāfijās ietvertā informācija papildina gan kultūrvēsturiskai izziņai, gan emocionālai izpratnei nepieciešamos reģistrus sabiedrības apziņā. Pats fotogrāfs savu tehniku raksturo: "Jāskatās 360 grādu leņķī, nevar jau iepriekš sagatavoties, ir jābūt ātram, gatavam izmantot katru situāciju, ko dzīve piedāvā. Izdomāt neko nevar. Mans raksturs tam atbilst, tāpēc it kā pašsaprotami dzīve pati mani padarīja par reportieri."
"Ulda Brieža gadījumā dokumentālā vai reportāžas fotogrāfija ir personiska, skaidri pauž autora nostāju. Politikai un politiķiem veltītās fotogrāfijas ir kritiskas un labdabīgi vai ironiski zobgalīgas. Padomju laikā vairākkārt fiksētas situācijas ar miličiem tuvplānā, kurās fotogrāfs ticis arestēts. Pamazām autors sācis miličus un padomju armijniekus konsekventi uzņemt rakursā no mugurpuses, it kā nejauši viņi būtu pagriezušies promejot," raksta izstādes veidotājas.
"Personiska attieksme un izjūta jaušama visās tēmās, kas nokļuvušas Ulda Brieža uzmanības lokā. Dabiski un bez piepūles viņš portretē savus draugus un laikabiedrus – Liepājas zvejniekus un bohēmistus, intelektuāļus un darba ļaudis, radot tēlus, kas reprezentē noteiktas vērtības un veido Latvijas vēsturi līdzās tādiem cikliem kā "Viensētu iznīcināšana Latvijas laukos" un 1991. gada barikāžu dalībnieku portretējumiem. Viena no emocionāli spēcīgākajām izstādes darbu grupām ir leģendārais velobrauciens uz Sibīriju kopā ar Ingvaru Leiti 1975. gadā. Tajā kā aizraujošā vizuālā stāstā atspoguļota latviešu 19. gadsimta beigu kolonizatoru pēcteču traģiskā realitāte 20. gadsimta otrajā pusē.
Visa Rīgas Fotogrāfijas biennāles programma atrodama festivāla mājaslapā.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Fotogrāfijas jēdziens festivāla nosaukumā apvieno dažādas attēla veidošanas mākslinieciskās prakses, kas 21. gadsimtā turpina transformēt laikmetīgās mākslas valodu. 2018. gadā izvēlētais biennāles nosaukums ir "I Like Your Face", izmantojot sejas metaforu, izceļ komplicētos identitāšu un nozīmju veidošanas procesus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
