Medicīnas muzejā atklās laikmetīgās mākslas izstādi par sieviešu krūtīm  (1)

"Glandula mammae" ir krūts dziedzera latīniskais nosaukums. Tā bioloģiskā funkcija ir vienkārša – saražot pienu zīdainim. Taču kultūrā sieviešu krūtis ir apaugušas ar daudzām un nereti pretrunīgām nozīmēm. Bērna zīdīšana ir laba, publiska zīdīšana – nosodāma. Krūtīm jābūt lielām, bet reizē – tvirtām un stingrām. Dziļš dekoltē ir seksīgs, izspiedušies krūšu gali – vulgāri.

Krūtis apvij mīti un aizliegumi. Tās tiek objektivizētas, seksualizētas un klasificētas (no "ķiršiem" līdz "arbūziem"), slēptas, izceltas vai atkailinātas – saskaņā ar laikmeta skaistuma ideāliem, ķermeņa politiku un priekšstatiem par sievišķību. Krūtis tiek modelētas atbilstoši sabiedrības gaidām un pastāvošām varas attiecībām, bieži vien – izdabājot heteronormatīvajai patērētājsabiedrības loģikai, kas sievietes krūtis uztver kā vīrieša spēļmantiņu. Šajā nozīmē krūtis ir vieta, kur sievietes ķermenī iemājo ideoloģija, seksisms un mizogīnija.

Būdamas semantiski noslogotas, krūtis ir arī katras sievietes identitātes daļa. Tās tiek pieņemtas, uzlabotas, atstātas novārtā, aizmirstas vai zaudētas. Kaislīgi mīļākie tās noklāj ar skūpstiem, vardarbīgi partneri – ar zilumiem. No zīdīšanas saplaisājušus krūšu galus ieziež ar lanolīnu.

Dažādas krūšu pieredzes, to iezīmētie nozīmju lauki un atšķirīgie lietojumi krūtis padara ne tikai par kritiskas refleksijas objektu, bet arī – par sievietes subjektivitātes un rīcībspējas izteicēju. Krūtis var kļūt par pretestības, robežu pārkāpšanas un jaunu kultūras formu iedzīvināšanas platformu, kuras balstās empātijā, dzimumu līdztiesībā un pozitīvā attieksmē pret savu ķermeni.

Izstādē "Glandula Mammae" piedalās septiņas mākslinieces, kas šķetina daudzveidīgos krūšu nozīmju pavedienus un analizē tos mātišķības, seksualitātes, dzimtes, politikas, mitoloģijas, skaistuma kanona, ikdienas pieredzes, kā arī krūts vēža kontekstā: Ieva Balode, Evita Goze, Rasa Jansone, Vivianna Maria Stanislavska, Ingrīda Pičukāne, Mētra Saberova un Eva Vēvere.

Izstādes kuratore – Jana Kukaine; grafikas dizains – Inga Ģibiete; scenogrāfija – Artūrs Arnis.

Izstādes izglītības programma:

14. jūnijā pulksten 18.00. Kustību darbnīca "Ķermenis un identitāte". Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pagalmā.

Kustību darbnīca ir eksperiments ar savu ķermeni. Tā mērķis ir apzināties un piedzīvot dažādas kultūras prakses, kas ķermenī pastāv spontānu un bieži vien neapzinātu kustību līmenī. Būt sievietei/vīrietim, pieaugušam/bērnam, latvietim/nelatvietim, nabagam/bagātam – šīs ir dažas no iemācītajām kustību stratēģijām, kas iezīmē šķietami noturīgas identitātes. Darbnīca piedāvā iespēju "izkāpt" no sava un "sajust" otra ķermeni, tādējādi veicinot empātiju, pieņemšanu un pieredzes apmaiņu. Darbnīcu vada horeogrāfe Anna Novikova.

19. jūnijā pulksten 18.00. Lekcija "Mūsu piena kundze". Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja auditorija.

"Mūsu piena kundze" (Our Lady of Milk) ir mākslas vēsturē pieņemtais, bet mums mazāk zināmais Dievmātes apzīmējums. Lekciju lasīs māksliniece Rasa Jansone, kura savā mākslas praksē sistemātiski ir pētījusi dažādas mātišķības formas. Rasa Jansone stāstīs par Rietumeiropas Madonnas un zīdīšanas attēlošanas kanonu, ar to saistītām sievišķības konstrukcijām, ideoloģiju un ķermeņa politiku, kā arī aplūkos mātišķības attēlojumu mūsdienu mākslā. Kā mainās skatiens, ar kādu mēs uzlūkojam sievieti, kura zīda bērnu?

26. augustā. Mediju darbnīca "Pajautā kaimiņam" (Learning From Neighbours). Kaņepes kultūras centrs, sadarbībā ar Rīgas Starptautisko laikmetīgās mākslas biennāli (RIBOCA).

Atšķirībā no Latvijas, Igaunijā ir vairāki feminismam veltīti mediji. Darbnīcas laikā Rīgā viesosies sieviešu tiesību aktīvistes, mākslas kritiķes, publicistes un redaktores no Igaunijas, lai dalītos pieredzē, kā postpadomju telpā veidot un uzturēt feministisku mediju. Darbnīca notiek angļu valodā.

Diskusija "Pārdod krūtis". Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja auditorijā.

Priekšvēlēšanu gaisotnē notiks diskusija par nepopulārām tēmām, piemēram, vardarbība, prostitūcija, seksuālā ekspluatācija, padarīšana par objektu u.tml. Tiks runāts par to, kā šīs parādības atspoguļo un konstruē mūsdienu mediji, "ezotēriskas mācības", psiholoģija a la Rudzītis un tādi izdevumi kā "Playboy". Diskusijā piedalīsies pārstāvji no centra "Marta" un biedrības "Papardes zieds", mākslinieki, sociālie darbinieki un politiķi. Diskusiju vadīs publiciste Linda Curiha.

Datums tiks precizēts.

Ieeja visos izglītības pasākumos ir bez maksas.