"Glandula mammae" ir krūts dziedzera latīniskais nosaukums. Tā bioloģiskā funkcija ir vienkārša – saražot pienu zīdainim. Taču kultūrā sieviešu krūtis ir apaugušas ar daudzām un nereti pretrunīgām nozīmēm. Bērna zīdīšana ir laba, publiska zīdīšana – nosodāma. Krūtīm jābūt lielām, bet reizē – tvirtām un stingrām. Dziļš dekoltē ir seksīgs, izspiedušies krūšu gali – vulgāri.
Krūtis apvij mīti un aizliegumi. Tās tiek objektivizētas, seksualizētas un klasificētas (no "ķiršiem" līdz "arbūziem"), slēptas, izceltas vai atkailinātas – saskaņā ar laikmeta skaistuma ideāliem, ķermeņa politiku un priekšstatiem par sievišķību. Krūtis tiek modelētas atbilstoši sabiedrības gaidām un pastāvošām varas attiecībām, bieži vien – izdabājot heteronormatīvajai patērētājsabiedrības loģikai, kas sievietes krūtis uztver kā vīrieša spēļmantiņu. Šajā nozīmē krūtis ir vieta, kur sievietes ķermenī iemājo ideoloģija, seksisms un mizogīnija.