"Kopš sengrieķu logosa vīrieša pieredze tika priviliģēta kā erotikas "visu lietu mērs", sievietei atvēlot grezna futrāļa vai piepildāma trauka lomu. Šādu attiecību dinamiku mēdz uztvert kā "dabisku stāvokli", piedēvējot dabai īpašības, kas raksturīgas tikai cilvēkiem. Vuajerisms, sadisms un mazohisms atspoguļo patriarhālās kultūras fantāzijas par seksuāli pieejamu, "karstu" sievieti un reizē – neziņu un bailes no viņas seksualitātes. Vai scenāriju iespējams pārrakstīt no jauna, atmetot veco paradigmu un ieviešot līdzvērtību un intīmo taisnīgumu arī erotikas praksē? Ar kritisku ironiju izstāde revidē fallocentrisko seksualitātes izpratni, iezīmē erotikas varas hierarhijas, kā arī dekonstruē šķietami neitrālo ķermeņa attēlojuma politiku.
Vilna un zīds – kā jaunās erotikas flagmaņi – erotizē pieskārienu un atceļ robežu starp "tu" un "es". Audumu taktīlās īpašības ne tikai korelē ar sievišķās seksualitātes režīmu, bet arī paver ceļu atšķirīgām praksēm, tēmām, pieredzēm un vēlmju dinamikai. Jaunās erotikas vārdnīcā kā svarīgi šķirkļi iekļauti tādi jēdzieni kā empātija, atbildība, rīcībspēja, rūpes, subjektivitāte un taisnīgums," raksta izstādes veidotāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
