Atklās Radošo savienību padomes plēnuma 30. jubilejai veltītu izstādi

Izstāde "LRSP – 30 gadi. Laikmeta impulsi 1988 – 2018" veidota ar mērķi paskatīties uz kultūras jomas pārstāvju lomu mūsdienās. Ekspozīcija rosina domāt, ka mūsdienās, kad radošā brīvība nav limitēta, ir vērojama mākslas valodas daudzveidība un laikmeta plurālismā grūti noformulēt viedokli. Mākslas vidē vērojami apziņas meklējumi, meklējot izteiksmes tēlus un valodu dziļākos apziņas līmeņos, dažkārt arī mākslīgi stimulējot domu un emocionālo nervu.

1988. gads un 2018. gads ir kā divi dažādi laikmeti, bet vienojoša ir sabiedrības vēlme pēc kultūras norisēm, kur no mākslinieka sagaida daudzslāņaino skatījumu. Izstāde "LRSP – 30 gadi. Laikmeta impulsi 1988 – 2018" aktualizē kultūras nozares nozīmīgumu Latvijai svarīgās norisēs un rezultātu sasniegšanā, akcentē radošo savienību vēsturisko lomu un uzrāda to svarīgumu mūsdienās. Ekspozīcijā būs skatāmi gan Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcijas 20.gs. otrās puses, gan mūsdienās tapuši mākslas darbi. Izstādē būs pārstāvēti autori arī no Igaunijas, kā Igaunijas Mākslinieku asociācijas veltījums Latvijas Radošo savienību padomes dibināšanai pirms 30 gadiem.

2018. gadā aprit 30 gadi, kopš 1988. gada plēnumā Rakstnieku savienība tika paplašināta kā Radošo savienību Kultūras padome, kas vēlāk tika pārdēvēta par "Latvijas Radošo savienību padome" (LRSP), bet 1995. gadā reģistrēta kā profesionālo radošo organizāciju apvienība – Latvijas Radošo savienību padome. LRSP sastāvā šobrīd ietilpst: Mākslinieku, Arhitektu, Rakstnieku, Dizaineru, Kinematogrāfistu, Komponistu, Teātra darbinieku, Zinātnieku, Fotogrāfu savienības un Dramaturgu ģilde, kopskaitā vairāk kā 3000 individuālo biedru.

Latvijas valsts un kultūras attīstībā nozīmīgs un notikumiem bagātāts ir bijis 1988 .gads. 20. gadsimta 80.gadu beigas – 90.gadu sākums bija trauksmains laiks, kad sabiedrībai bija svarīgi izteikt viedokli par notiekošo valstī, piedalīties vai protestēt, kas bija virzība uz neatkarīgu Latviju. Šajā notikumu virknē aktīvi iesaistījās kultūras darbinieki, un kulminācija bija Radošo savienību plēnums 1988. gada 1.- 2.jūnijā.

Padomju okupācijas laikā nozīmīga vieta, kur notika tikšanās un pieņemti lēmumi bija, kā dažkārt to mēdza saukt "brīvdomātāju citadele" – ēka Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā – kur atradās Rakstnieku, Komponistu, Mākslinieku savienību biroji. Nozīmīgi, ka tieši šeit bija sākums daudziem tolaik būtiskiem notikumiem, piemēram, Radošo savienību plēnumam, un tieši Mākslinieku savienībā 29. jūlijā notika pirmā Latvijas tautas frontes organizēšanas aktīvistu sanāksme. Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja Džemma Skulme, mākslas zinātnieces Sandra Kalniete un Ruta Čaupova aktīvi rosināja un piedalījās sabiedrības domu formulēšanā un izteikšanā publiski. Kultūras jomas pārstāvjiem bija liels uzticības "kapitāls", un mākslinieki bija spējīgi reflektēt par savu laiku. Dažādas kultūras nozares spēja apvienot radošo brīvību un attieksmes pretrunu vai pretestības garu un izteikt to tēlainā valodā.