Foto: Atklāta Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles galvenā izstāde 'Identitāte'  (6)

Kā portālu "Delfi" informē LNMM pārstāve Natālija Sujunšalijeva, šī ir galvenā ekspozīcija 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles "Tradicionālais un laikmetīgais" daudzo pasākumu klāstā.

6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles "Tradicionālais un laikmetīgais" mākslinieciski un profesionāli augstvērtīgā izstāde ar moto "Identitāte" atspoguļo inovatīvās laikmeta parādības un tendences tekstilmākslas un šķiedras mākslas nozarē Eiropā un pasaulē, veicinot Latvijas mākslas prestižu ārpus valsts robežām.

Identitātes tēmu mākslinieki bija aicināti aplūkot no dažādiem aspektiem: kā no vēsturiskā, sociālā, politiskā un nacionālā, tā no personiskā, radošā un filozofiskā. Tie vēstījumi, kas mākslinieciski un idejiski vairāk pārliecināja jomas ekspertus, tika iekļauti šajā skatē. Pēc starptautiskās žūrijas lēmuma izstādē pārstāvēti 84 autori no 26 valstīm – Baltijas un Ziemeļvalstīm, Polijas, Francijas, Vācijas, Austrijas, Apvienotās Karalistes, Izraēlas, ASV, Krievijas, Japānas, Taivānas u.c. Uzaicināto mākslinieku statusā triennālē piedalās arī četri žūrijas locekļi – savas valsts izcili nozares pārstāvji.

Triennāles viesmākslinieki ir divi pasaulē slaveni meistari: Šīla Hiksa (Sheila Hicks, Francija / ASV), kuras plašā retrospekcija bija skatāma šī gada pavasarī Žorža Pompidū centrā Parīzē, un ASV mākslinieks Džons Ēriks Rīss (Jon Eric Riis). Konceptuāli domājošā Džona Ērika Rīsa tehniski smalki izaustie gobelēni Rīgā tiek eksponēti pirmo reizi. Par atbalstu šai iecerei liela pateicība jāizsaka Amerikas Savienoto Valstu vēstniecībai Latvijā. Tāpat triennāles ietvaros būs reta iespēja redzēt ievērojamās poļu mākslinieces, klasiķes Magdalēnas Abakanovičas (Magdalena Abakanowicz, 1930–2017) divus lielformāta darbus. Viņas daiļradei bijusi īpaša loma šķiedras mākslas attīstībā Eiropā (tostarp Latvijā) un pasaulē.

Izstāde skatītājiem atvērsies kā iespaidīga identitātes vēstījumu panorāma. Tajā kā vienā veselā sadzīvo dažādi stāsti par mūsdienām – lielāki vai mazāki, dziļāki vai virspusējāki, personīga rakstura vai globāli. Visi kopumā tie veido mūsu laikmeta identitāti, atklājot, ka šis jēdziens nav nekustīga parādība – tas atrodas nepārtrauktā procesā, dinamikā, ir plūsmā un mainībā.

Izstāde iekārtota konceptuāli. Lielo skati ievada trīs viesmākslinieku – Šīlas Hiksas, Džona Ērika Rīsa un Magdalēnas Abakanovičas darbi. Atšķirībā no iepriekšējām triennālēm šoreiz Baltijas pārstāvju veikums (38 objekti) tiek eksponēts vienkopus vienā zālē. Autoru vidū ir starptautiski atpazīstami vārdi: Ieva Krūmiņa, Edīte Pauls-Vīgnere, Inese Jakobi, Pēteris Sidars (Latvija), Severija Inčirauskaite-Kraunevičiene (Severija Inčirauskaitė-Kriaunevičienė), Egle Ganda Bogdaniene (Eglė Ganda Bogdanienė), Fēlikss Jakubausks (Feliksas Jakubauskas) (Lietuva), Pēters Kūtma (Peeter Kuutma), Aune Tāmala (Aune Taamal), Liliana Meistere (Lylian Meister) (Igaunija) u.c. Ņemot vērā to, ka simtgadi svin arī Lietuva un Igaunija, šī ekspozīcija būs pamats ceļojošajai Baltijas valstu tekstilmākslas un šķiedras mākslas izstādei, kura pēc triennāles turpinās ceļu uz citām valstīm, reprezentējot Baltijas kopējo māksliniecisko identitāti.

Trešā "Arsenāla" zāle atvēlēta ārzemju dalībnieku sniegumam. Apmeklētāji šeit ieraudzīs darbus, kas atceļojuši gan no tuvākām valstīm (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Vācija, Austrija utt.), gan no ļoti tālām zemēm (ASV, Austrālija, Taivāna, Japāna, Meksika utt.). Triennāle piedāvās iespēju iepazīt tādu mākslas pasaulē pazīstamu personību kā Mārdžerija Amdura (Margery Amdur, ASV), Monika Tīle (Monika Thiele, Vācija), Vlodzimežs Cigans (Włodzimierz Cygan, Polija), Kijoko Kumai (Kyoko Kumai) un Mičiko Kavarabajaši (Michiko Kawarabayashi) (Japāna), Marija Ortega Galvesa (María Ortega Gálvez, Spānija), Anna Džeksone (Anne Jackson, Lielbritānija) un daudzu citu autoru daiļradi.

Līdztekus triennāles pamatekspozīcijai LNMM izstāžu zālē "Arsenāls" paredzēta virkne satelītpasākumu: "Mobilier national" (Parīze, Francija) kolekcijas izstāde "Gobelēnu krāsas" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (06.–30.09.2018.), Egila Rozenberga personālizstāde "Transfigurācija" Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (08.–26.08.2018.), Ievas Krūmiņas (31.05.–28.06.2018.), Rolanda Krutova (04.–28.09.2018.) personālizstādes un veltījums māksliniecei Ainai Muzei (04.–27.07.2018.) galerijā "Apsīda" (arī Mencendorfa namā), Latvijas tekstilmākslinieku darbu izstāde "Gadsimta griezumā" Rīgas Svētā Pētera baznīcā (21.06.–25.07.2018.).

Vērienīga divu dienu starptautiska zinātniskā konference "Identitāte / Identity" norisināsies Mākslas muzejā "Rīgas birža" 7. un 8. jūnijā. Konferencē uzstāsies 20 vieslektori no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, ASV, Lielbritānijas, Somijas, Zviedrijas, Francijas, Kenijas, Meksikas un citām valstīm. Speciālisti un muzeju darbinieki stāstīs par nozares aktualitātēm savā zemē, turklāt mākslinieki sniegs dziļāku ieskatu personīgajā radošajā darbībā. Referentu vidū ir Eiropas Tekstilmākslas asociācijas prezidente Lala de Diosa (Lala de Dios, Spānija), viesmākslinieks Džons Ēriks Rīss (ASV) u.c.

Triennāles programmu papildinās Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu un izstādes mākslinieku radošās darbnīcas, kurās aktīvi iesaistīties aicināti arī skatītāji. LMA studentu vadībā apmeklētāji tekstilmateriālā varēs radīt veltījumus Baltijas valstu identitātēm. Viena no darbnīcām, kas notiks 9. jūnijā, reflektēs par ievērojamu katras valsts simbolisma pārstāvju – gleznotāju Vilhelma Purvīša, Mikaloja Konstantina Čurļoņa (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis) un Konrāda Megi (Konrad Vilhelm Mägi) daiļradi. Otra darbnīca būs veltīta vēsturiski un politiski nozīmīgam notikumam – "Baltijas ceļam". Savukārt Latvijas un Ziemeļvalstu ornamenta saskarsmi risinās trešā radošā darbnīca, kurā kopā ar Latvijas studentiem piedalīsies Zviedrijas studenti un pasniedzēji. 10. jūnijā Serbijas māksliniece Maja Geciča (Maja Gecić) uzaicināta novadīt meistarklasi par identitātes tēmu. Triennāles kontekstā paredzētas arī tikšanās ar izstādes dalībniekiem no Baltijas valstīm un viesmāksliniekiem. Pirmā "Saruna muzejā" plānota 10. jūnijā, un tajā piedalīsies prominentais meistars no ASV Džons Ēriks Rīss.

Projekts tiek īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.