Darbs "Ambereum" sola nogādāt cilvēku "ārpus laika" un "piedāvā gaisotni, kas dienu no dienas nedaudz mainās un rada līdzsvaru starp diviem pretstatiem, kas rosina uz attīrošu un stimulējošu kontemplācijas stāvokli". Šis apraksts man liek iedomāties par pārsimts metru attālumā šalcošo jūru, bet nu, varbūt tieši tā tas arī domāts. Ideja par "dzintara istabu", kurā skatītājs ir notverts kā kukainis, izklausās skaisti, taču, līdzīgi kā īkstīšu ēdienu recepšu stends ("Floristaurant" šajā pašā izstādē), realitātē mazliet mulsina. Šī telpa it kā veltīta dzirdes maņai, un skaņas tur tiešām ir, tomēr likās, ka vizuālā informācija tomēr dominē. Griestos ir iekārti spoguļi, sienas nokrāsotas oranžas, un logi noklāti ar oranžu līmplēvi, tādējādi atgādinot dzintaru. Darba aprakstā minēts salīdzinājums ar grieķu templi un naktsklubu. Man pirmajā brīdī šī telpa atgādināja kosmosa kuģi no filmas "Solaris" un nelaimīgos kuģa darbiniekus, kas pa pusei sajukuši bezmērķīgi klaiņo pa svešādajām telpām. Līdzīgu bezmērķību sajutu pati, guļot mīkstajā pufā. No vienas puses, patīkami, bet kas tur īsti būtu jādara, arī nav līdz galam skaidrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!