Marko Montjels–Soto ir dzimis Marakaibo, Venecuēlā, šobrīd dzīvo Berlīnē, tomēr bieži ir ceļā, pētot politisko un poētisko teritoriju krustpunktus: dzimteni, tradīcijas, ekonomiku, arheoloģiju, reliģiju, mītus, nāvi, kosmosu un haosu. Viņa ekspedīciju maršruts ir iztēles radīts, savukārt ceļošanas laiks – elastīgs. Viņa darbi un instalācijas ir arhitektonisku struktūru, nejauši atrastu priekšmetu, skaņu kompozīciju, video, fotoattēlu, zīmējumu, kolāžu, tekstu un karšu kombinācijas.
Rīgas biennālei radītais darbs "Pastāvīga vētra tropiskam zvaigznājam", instalācija koka un bambusa mājas formā, vēsta par Venecuēlas ciematu El Congo, par šīs nomaļās vietas saistību ar naftas ieguvi un Rietumu kapitālisma straujajiem ritmiem. Instalācija ir būvēta uz pāļiem virs ūdens (spāniski – palafto) un to apņem skaņas, gaismas zibšņi, video, fotoattēli, kartes, tīkli, svēto attēli, kokosrieksti, zivis un citi savākti priekšmeti un atribūti. Uz pāļiem būvētas koka mājas ir raksturīgas Venecuēlas ciematiem pie Marakaibo ezera, kura baseinā ir milzīgas jēlnaftas rezerves, kas ezeru padarījušas par nozīmīgu ekspluatācijas un peļņas centru.
Ceļojot laivā no Marakaibo uz El Congo, Montjels–Soto iepazinis Marakaibo ezera apkārtni - tiltu, naftas atradnes, elektrības torņus un visbeidzot El Congo ciemu. Tur mākslinieks apmeties, lai veiktu pētījumus, vāktu zināšanas, apgūtu valodu, kultūru, tradīcijas, arhitektūru, dievības, vēsturi, mūziku, rituālus un mītus, kas saistīti ar Katatumbo zibeni (unikāls zibens veids, kas novērojams Katatumbo ezera un upes ietekā). Rīgā redzamajā instalācijā redzams Venecuēlas ciema iedzīvotāju dzīvesveids, un ezers kalpo kā dažādu pretstatu simbols – daba pret kultūru un tradīcija pret modernitāti.
Marko Montjela-Soto darbi ir vairākās publiskās un privātās kolekcijās, piemēram: Latīņamerikas Mākslas muzejā Longbīčā, Kalifornijā; MACZUL (Museo deArte Contemporáneo del Zulia) Marakaibo; Museo deArte Contemporáneo Karakasā un Instituto Italo Latino Americano Romā. Nesenākās grupas izstādes: documenta 14, Atēnas / Kasele (2017); Džedžu biennāle 2017, Džedžu Mākslas muzejs (2017); The Incantation of the Disquieting Muse, SAVVY Contemporary, Berlīne (2016). 2013. gadā Montjels–Soto piedalījās Taller BLOC rezidenču programmā Santjago, Čīlē, bet 2015. gadā – Lamosa Permanencias rezidenču programmā Kvenkā, Ekvadorā.
Tikšanās ar mākslinieku notiks angļu valodā, un ieeja ir bez maksas.
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (Riga International Biennial of Contemporary Art – RIBOCA) ir vērienīga laikmetīgās mākslas izstāde, kas norisinās no 2. jūnija līdz 28. oktobrim. Tajā piedalās 104 mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, un tās ietvaros iespējams iepazīt 129 mākslas darbus astoņās norises vietās Rīgā un Jūrmalā, kā arī pilsētvidē. Biennāles izstādi iespējams aplūkot Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā (Kronvalda bulvāris 4, Rīga), Kristapa Morberga rezidencē (Z.A.Meirovica bulvāris 12, Rīga), Andrejsalā (Andrejostas iela 29, Rīga), bijušajā tekstilrūpnīcā "Boļševička" (Ganību dambis 30, Rīga), Sporta2 kvartālā (Sporta iela 2, Rīga; ieeja no Hanzas ielas 10), Mākslas centrā "Zuzeum" (Lāčplēša iela 101, Rīga), Kaņepes Kultūras centrā (Skolas iela 15, Rīga) un mākslas stacijā "Dubulti" (Zigfrīda Meirovica prospekts 3, Jūrmala). Biennāles vadošā kuratore ir Katerina Gregos, tās dibinātāja un komisāre - Agnija Mirgorodska.
Informācija par izstādi, māksliniekiem, norises vietām un pasākumiem pieejama interneta vietnē digital.rigabiennial.com, kā arī mājas lapā rigabiennial.com.