Marko Montjels–Soto ir dzimis Marakaibo, Venecuēlā, šobrīd dzīvo Berlīnē, tomēr bieži ir ceļā, pētot politisko un poētisko teritoriju krustpunktus: dzimteni, tradīcijas, ekonomiku, arheoloģiju, reliģiju, mītus, nāvi, kosmosu un haosu. Viņa ekspedīciju maršruts ir iztēles radīts, savukārt ceļošanas laiks – elastīgs. Viņa darbi un instalācijas ir arhitektonisku struktūru, nejauši atrastu priekšmetu, skaņu kompozīciju, video, fotoattēlu, zīmējumu, kolāžu, tekstu un karšu kombinācijas.
Rīgas biennālei radītais darbs "Pastāvīga vētra tropiskam zvaigznājam", instalācija koka un bambusa mājas formā, vēsta par Venecuēlas ciematu El Congo, par šīs nomaļās vietas saistību ar naftas ieguvi un Rietumu kapitālisma straujajiem ritmiem. Instalācija ir būvēta uz pāļiem virs ūdens (spāniski – palafto) un to apņem skaņas, gaismas zibšņi, video, fotoattēli, kartes, tīkli, svēto attēli, kokosrieksti, zivis un citi savākti priekšmeti un atribūti. Uz pāļiem būvētas koka mājas ir raksturīgas Venecuēlas ciematiem pie Marakaibo ezera, kura baseinā ir milzīgas jēlnaftas rezerves, kas ezeru padarījušas par nozīmīgu ekspluatācijas un peļņas centru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
