Foto: Publicitātes foto
Purvīša balvas 2019 nominants ir jaunais mākslinieks Kristaps Ancāns, kurš ceļu uz mākslas metropoli Londonu mērojis no dzimtajiem Līvāniem. Pamatstudijas pabeidzis tepat Latvijas Mākslas akadēmijā, Kristaps devās uz Londonu, kur guvis gan akadēmisku, gan praktisku pieredzi. Šī gada pavasarī Kristaps uz īsu brīdi atgriezās mājās ar jaunu izstādi mākslas stacijā "Dubulti" – "Lielās atmiņas (izmēra ziņā)" –, kas guva arī Purvīša balvas žūrijas uzmanību un atzinību. Par to, kā mākslinieks sevi dzen rast atbildes uz mūžīgiem jautājumiem, lasi jaunākajā intervijā.

Kas tev lika saprast, ka māksla būs tas virziens, kurā doties? Būt māksliniekam tomēr nav tā izvēle, ko vienā dienā izlem, – tas bieži vien ir kaut kas tāds, kas iekšā "sēž" bezmaz vai visu mūžu, ne tā?

Bija iela interese visu ko veidot jau no bērnības. Es uzaugu Latgalē un atceros, cik lielā sajūsmā biju par materiālu, ko atradu uz lauka. Tas bija zilais māls, kurš bija salipis klučos starp melnzemi. Tas bija daudz labāks par parasto plastilīnu. Tāpat man bērnībā gribējās saprast tādus materiālus kā akvareli un guašu. Kaut kādā ļoti mazā vecumā pirmo reizi paņēmu otu un sāku domāt, kāpēc viens izplūst un otrs ne. Bija liela vēlme iepazīt materiālu un saprast, kā tas strādā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!