Šī gada 11. septembrī pulksten 15.00 pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas notiks fonda "Mākslai vajag telpu" un mākslinieka Aigara Bikšes veidotā tēlniecības darba "Divi Raiņi" atklāšana. Jau šobrīd pie Gaismas pils notiek sagatavošanās darbi un abi Raiņi jau ir redzami garāmgājējiem.
Kā raksta fonda "Mākslai vajag telpu" pārstāve Katrīna Jaunupe, tēlniecības darbs "Divi Raiņi" ietver ideju par augšanu garā un skatījuma, attīstības punktu maiņu gan indivīda dzīves laikā, gan tautas mūža garumā. Skulptūrā izmantotais tēls Rainis parādīts kā izcila kultūras personība un entuziasts latviešu identitātes nostiprināšanā. Viņš ir kā mērogs un simbols idejai par "latviešu lielumu".
Tēlnieka Aigara Bikšes skulptūra sastāv no diviem identiskiem Raiņiem, kuri sēž katrs sava sola galā, tomēr to izmēru attiecības atšķiras. Sevis attīstīšana un izglītošana dara cilvēku lielu un pašpietiekamu – no maza var tapt par lielu un lielais, kas reiz tapis no mazā, ir saglabājis savu būtību arī augot. Sols ir kā augšupejoša taisne, kas simbolizē attīstību laikā un telpā.
Lielā Raiņa skulptūra ir trīs metrus augsta, kamēr mazās izmērs ir viens metrs. Starp abām figūrām stiepjas desmit metrus garš soliņš, atgādinot izņemtu fragmentu no bezgalīgi gara soliņa, uz kura viens par otru lielāki sēž neskaitāmi daudz Raiņu. Starp tiem atvēlēta vieta arī skatītājam, ļaujot ar skulptūru sastapties nepastarpināti.
Abi Raiņi sēd tā, it kā tie būtu citu nenovēroti – tie basām kājām, vienā kreklā, ar pierakstu kladi un zīmuli rokā, šķietami auklē kādu ideju. To mierīgais brīdis vienatnē ir ticis pārtraukts, tādēļ abu galvas ir paslietas uz augšu un tie sastinguši izbrīnā vai izziņā. Būt vienmēr modram un sekot līdzi tam, kas notiek apkārt; nebūt vienaldzīgam par to, kas notiek pasaulē ap tevi.
Kā uzsver Jaunupe, Latvijas 100 gadu jubileja ir iespējama pateicoties tādiem tautas dižgariem kā Rainis, kas veicinājis tautas identitātes stiprināšanu, savā daiļardē pievēršoties tādām tēmām kā tauta un tās pašapziņa, kultūras un mākslas nozīme, kā arī vērtības, uz kurām balstās latviešu cilvēka izpratne par sevi un savu piederību tautai. Katrā laikmetā ir nepieciešami jauni identitātes stiprināšanas līdzekļi, un tādēļ fonds "Mākslai vajag telpu" šo darbu novieto pie Gaismas pils, kas ir viena no 21. gadsimtā radītajām liecībām.