Projekts norisināsies vienlaicīgi trīs vietās – LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē (Jaņa Rozentāla laukumā 1), izstāžu zālē "Arsenāls" (Torņa ielā 1) un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26).
Izstāde "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme" ir vērienīgs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) projekts, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā. Plašā ekspozīcija un to pavadošais katalogs turpina pētniecību, ko ar lielu bijību pret šo žanru un tā vēsturi veicis Rundāles pils muzejs.
"Radošas personības, interesantus tipāžus, vienkāršus cilvēkus, politiķus dažādās tehnikās atveidojuši ļoti daudzi mākslinieki, bet ne visus varam raksturot kā portreta meistarus. Izstāde izvirzīs jautājumu par portreta žanra statusu 20. gadsimtā un mūsdienās. Portrets ir mākslinieka spēja radīt dialogu ar modeli, paust kritisku attieksmi pret tēlu vai pašu sevi, tādējādi tas kļūst daudz vairāk nekā fotogrāfisks dokuments vai psiholoģisks vēstījums. 20. gadsimta portrets, pārkāpjot tūkstošgades robežu, ietver gan simbolus un kanoniskas tradīcijas, gan iekodētus, pastarpināti nolasāmus un apslēptus vēstījumus, gan laikmetīgā mākslas procesa strukturētās kontradikcijas," raksta projekta kuratore Ginta Gerharde-Upeniece.
Glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, video darbi un instalācijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Tukuma muzeja krājuma, privātām un autoru personīgajām kolekcijām sniegs pārskatu par žanra attīstību, stilistiskām interpretācijām, Latvijas mākslinieku-portretistu ieguldījumu personas (vai grupas) atklāsmē, kā arī atainos 20. gadsimtam raksturīgo ikonogrāfiju, kas, salīdzinot ar vēsturiskā portreta ģenēzi, ir pietuvināta laikā un attieksmē paust savu ideju.
20. gadsimta pirmās puses darbi būs skatāmi LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē (autori – Janis Rozentāls, Johans Valters, Gustavs Šķilters, Jēkabs Kazaks, Jāzeps Grosvalds, Teodors Zaļkalns, Oto un Uga Skulmes, Valdemārs Tone, Ludolfs Liberts u.c.). Izstādes turpinājums apmeklētājus vedīs uz izstāžu zāli "arsenāls", kur varēs iepazīties ar 20. gadsimta otrās puses portreta kopainu (autori – Jānis Pauļuks, Džemma Skulme, Imants Lancmanis, Miervaldis Polis, Līga Purmale, Maija Tabaka, Boriss Bērziņš, Biruta Baumane, Lea Davidova-Medene, Kārlis Zemdega, Kārlis Baumanis, Arta Dumpe, Jānis Mitrēvics, Gļebs Panteļejevs, Egons Spuris, Gunārs Binde, Inta Ruka utt.).
Pastāv uzskats, ka latviešu mentalitātei nav raksturīga humora izjūta, vēl jo vārīgāk – ka karikatūrai mākslas žanru hierarhijā ir otršķirīga nozīme, pakārtota un varbūt pat nebūtiska. Izstādes sadaļa Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ir veltīta tieši karikatūrai, saržam un mākslinieku-karikatūristu darbībai simt gados.
Paralēli izstādei sagatavots apjomīgs katalogs, kurā portreta žanra izpētei no dažādiem aspektiem pievērsušies Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš, Dr. art. Jānis Kalnačs, Dr. art. Dace Lamberga, Pēteris Bankovskis, Inta Pujāte, Laima Slava, Dr. art. Natālija Jevsejeva.
Izstāde un katalogs piedāvā arī ko pilnīgi jaunu – rakstītais vārds ir tapis tieši konkrētajam projektam. Pirmo reizi speciāli izstādei ir veltīta rakstnieka Māra Bērziņa eseja "Sejas izteiksme", kas savdabīgi atklāj portreta būtību – caur cilvēku, slavenību, latviešu tautas pārstāvi. Autors vēro laikmetu un mūs pašus gan no pietuvināta, gan attālināta skatpunkta.
Portrets tiešā vai netiešā veidā dokumentē Latvijas vēstures, sabiedrības, sociālās un kolektīvās atmiņas veidošanos, nacionālās identitātes izpausmes, valstiskuma tapšanu, politiskos kontekstus un nodevas ideoloģijām. Izstādes spektrs ietver visai plašu amplitūdu no cilvēka-indivīda tēlojuma līdz vispārinājumam, no valsts pasūtījuma līdz brīvai interpretācijai, no reprezentācijas līdz privātumam un intimitātei.
Izstāde parādīs 20. gadsimtu kā aizejošo simtgadi – laiku, kurā tapa un veidojās, tika zaudēta un vēlreiz atjaunota Latvijas valsts. Tā raksturos laikmeta fenomenu, kurā personības, neskatoties uz šķēršļiem un kolīzijām, ieguldīja savu pieredzi kā spēcīgu intelektuāli radošu potenciālu.
Izstādi papildinās daudzveidīga pasākumu programma, kas iekļaus apmeklētāju iecienīto ciklu "Vienas gleznas stāsts", "Sarunas muzejā", teātra izrādes ciklā "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas", lekcijas, radošās darbnīcas un citas aktivitātes.
Projekts īstenots Latvijas valsts simtgades kultūras programmā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
