Lietuvā atklās Rasas Jansones personālizstādi 'Apkampšu un sasildīšu'

Izstāde tiek rīkota 23. Starptautiskā laikmetīgās mākslas un modes festivāla "Virus" ietvaros, un Šauļu Mākslas galerijas 400 kvadrātmetru izstāžu telpā, kas ir sadalīta divos stāvos, Rasa Jansone piedāvās savus pēdējo gadu darbus, no kuriem vairāki ir attīstīti īpaši šai izstādei.

Izstādes nosaukums "Apkampšu un sasildīšu" ir apzīmējums cilvēciskam aktam, mērķtiecīgai aktivitātei ar nolūku saudzēt, palīdzēt, uzlabot. Taču, iedziļinoties tā cilvēka rīcībā, kurš veic šādu aktu, kam veic un kāpēc veic, atklājas cilvēcisko attiecību slāņi, kuros saudzīgums, palīdzība un labais ne vienmēr ir galvenais rīcības motīvs vai procesa rezultāts. Kādas ir attiecības cilvēku starpā? Cik daudz tajās ir pašu izvēles un, cik – ārēju nosacījumu un apstākļu sakritību? Vai mums līdzi dots uzvedības kods no vecāku un vecvecāku paaudzēm, un kāda ir izraušanās cena?

Izstāžu zāles pirmajā stāvā būs skatāmas Rasas Jansones instalācijas. Vienai no tām dots tāds pats nosaukums kā izstādei, proti, "Apkampšu un sasildīšu" (2018). Vairāki desmiti pannu vafeļu cepšanai eksponētas atvērtā veidā, līdzinoties krūšturiem, tomēr metāliskais materiāls un apziņa, ka tā ir čuguna panna, kas mēdz uzkarst līdz 200 grādiem, sievišķīgi erotisko vai mātišķi barojošo "krūts" uzplaiksnījumu pārvērš par "dzelzs jaunavas" mocību rīku. Ēdiena gatavošana kā funkcija, kas palīdz uzturēt dzīvību, bet tās neizbēgamība un nebeidzamība iesloga un nomoka. Instalācija "Rituāla vieta" (2018) savukārt apspēlē cita virtuves rīka – gaļas dēlīša – semantisko nozīmi. Vairākas grupas dažādas formas gaļas dēlīšu ir apdrukāti ar attēliem no Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma, autores pašas personīgā arhīva un antikvariātos atrastiem "bāreņdarbiem". Noderīgs un bieži lietots rīks virtuvē, tas asociējas ar mājīgumu un drošību, pavarda izjūtu, ģimeniskumu, kad pie kopīga maltītes galda sēž visa saime. Taču apziņa, ka tās ir dzīvas radības miesas, kas tiek šķēlētas uz šādiem dēlīšiem un fragmentētās ainas no citu cilvēku – īpaši: sieviešu – dzīves, ļauj aizklīst domās, kāda īsti ir "tradicionālo vērtību" cena? Kas īsti slēpjas aiz "skaistās vecmāmiņas" un "spēcīgā vectētiņa" tēla? Idilliskā redzamā un neredzamā, bet netieši nojaušamā pretnostatījums tiek izspēlēts arī darbu kopā "Debesu maliņa" (2018).

Izstāžu zāles otrais stāvs ir pilnībā atvēlēts Rasas Jansones glezniecībai. Ekspozīcijā skatāmas laikā no 2013. līdz 2018. gadam tapušās darbu sērijas "Ģimenes", "Trenažieris. Pašportrets" un "Visa tā laime". Rasas Jansones gleznošanas maniere un izvēlētā krāsu palete ir ekspresīva. Darbi ir "eksplozīvi" ne tikai estētiskā ziņā, bet arī saturā. Fiksējot ģimenes un ģimeniskuma izpausmes, Rasa Jansone tīksmīgi kavējas pie skaistajām un labajām lietām, taču ar tādu pašu vieglumu un siltumu pietuvojas un uzglezno to, kas parasti paliek aiz slēgtām durvīm, pār galvu pārvilktiem deķiem un saraudātiem spilveniem. Atklātība par savu pieredzi kļūst par saskares punktu ar citiem cilvēkiem, kuri glancētās fotogrāfijās varbūt izskatās saposti un smaida, bet, izejot no salona, nokļūst atpakaļ apbružātajā realitātē. "Parādi savu brūci" reiz aicināja Jozefs Boiss, jo tikai tā, viņaprāt, bija iespējams sadzīt.

Rasa Jansone Latvijā ir pazīstama kā gleznotāja, psiholoģiski nospriegotu un emocionāli piesātinātu instalāciju autore, publiciste žurnālā "Rīgas Laiks", kas 2018. gadā sevi pieteica kā kuratori, kopā ar filozofi Janu Kukaini kūrējot izstādi "Vilna un zīds. Jaunā erotika" Latvijas Fotogrāfijas muzejā. Māksliniece savā mākslā gadiem konsekventi attīsta tematiku par sieviešu pieredzēm un dzimtes jautājumiem, tādējādi esot viena no retajām māksliniecēm Latvijā, kura nevairās no feminisma termina aktualizēšanas vizuālajā mākslā.

Savukārt Šauļu Mākslas galerija (Vilniaus gatve 245, Šauļi 76343, Lietuva) ir lielākā Ziemeļlietuvas galerija un nozīmīgs reģionāls kultūras centrs un 2018. gada 25. oktobrī, līdz ar Rasas Jansones pirmās ārzemju personālizstādes atklāšanu, tiks atklāts 23. Starptautiskais laikmetīgās mākslas un modes festivāls "Virus".