25. oktobrī apaļu 80 gadu jubileju svin latviešu izcelsmes amerikāņu māksliniece Vija Celmiņa (1938). Viņa mākslas pasaulē pazīstama ar saviem fotoreālistiskajiem, monohromajiem zīmējumiem, kuri darināti, kopējot dažādu dabas objektu – okeāna, debesjuma, mēness, tuksneša u. c. – virsmas.
Vija Celmiņa ir viena no ievērojamākajām mūsdienu amerikāņu hiperreālisma virziena māksliniecēm. Pēc 2016. gada izsoļu datiem bijusi viena no 10 šobrīd dārgākajām māksliniecēm pasaulē. 2014. gadā viņas darbs "Burning Plane" (1965) tika pārdots par 3,4 miljoniem ASV dolāru (3,2 miljoni eiro), lai gan prognozētā izsoles cena bijusi 1,2 miljoni.
Celmiņas darbi atrodas nozīmīgākajās modernās mākslas kolekcijās pasaulē, piemēram, Metropolitēna muzejā Ņujorkā, Vašingtonas Nacionālajā galerijā un Pompidū centrā Parīzē. Par godu apaļajai jubilejai 2018. gada decembrī Sanfrancisko Laikmetīgās mākslas muzejā tiks atklāta līdz šim lielāka Vijas Celmiņas darbu retrospektīva, bet 2019. gadā tā būs skatāma Metropolitēna mākslas muzejā Ņujorkā.
Vijai Celmiņai izveidojusies laba sadarbība ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM), kas vairākos dāvinājumos saņēmis pasaulē slavenās mākslinieces darbus. Latvijas skatītājiem šā gada sākumā bija iespēja šos darbus aplūkot LNMM galvenās ēkas Kupola zālē. Tāpat daudziem atmiņā palikusi Vijas Celmiņas 50 karjeras gadu retrospekcijas 50 darbu izstāde "Dubultā realitāte" Mākslas muzejā Rīgas birža 2014. gadā. Izstādes atklāšanā klāt bija arī pati māksliniece un Rīgā pavadīja vairāk nekā divas nedēļas. Izstādi, kas bija viens no Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas notikumiem, apmeklēja vairāk nekā 19 000 cilvēku.
Latvijā Vijas Celmiņas darbi ir arī Mūkusalas mākslas salona kolekcijā.
Līdz ar izstādes atklāšanu Latvijā pirmizrādi piedzīvoja arī Olafa Okonova veidotā dokumentālā filma "Teritorija. Vija Celmiņš", kurā atklājas mākslinieces radošā darbība un unikālā personība. Filmēšanas grupa viesojās pie Vijas Celmiņas Ņujorkā un Longailendā, kur viesiem no Latvijas bija ne tikai ekskluzīva iespēja vērot mākslinieci radošajā procesā, bet arī tikties ar viņas domubiedriem un būt klāt Ņujorkas mākslas notikumos.
Vija Celmiņa no Latvijas devās prom pavisam nelielā vecumā. Viņas vecāki 1944. gadā bija spiesti doties bēgļu gaitās. Tobrīd mazajai Vijai bija vien seši gadi. Bērnību viņa pavadījusi bēgļu nometnēs Vācijā, bet kopš 1948. gada mitinājusies ASV. Tur veidojusies arī viņas radošā karjera – sākumā Indianapolisā, kur apmetās un līdz mūža beigām nodzīvoja viņas vecāki, bet vēlāk Losandželosā un amerikāņu mākslas epicentrā Ņujorkā – tur māksliniece dzīvo un strādā joprojām.
Neskatoties uz to, ka lielāko mūža daļu viņa pavadījusi ASV, Vija Celmiņa savā biogrāfijā allaž raksta "latvian born" (dzimusi latviete) un joprojām runā latviešu valodā, lai gan pati saka – darot to, kā deviņgadīgs bērns.
Vija Celmiņa zīmējusi jau kopš agras bērnības. Bēgļu nometnēs viņa ar zīmēšanu kompensēja neesošās lietas, tās uzzīmējot, bet, uzsākot skolas gaitas ASV, zīmēšana aizvietoja neesošos draugus – Vija Celmiņa vēl neprata angļu valodu.
Vijas Celmiņas mākslinieces rokraksts veidojies vispirms iedvesmojoties no abstraktā ekspresionisma, bet visai ātri uzsāka jaunu izteiksmes veidu meklējumus. Par vienu no zīmīgākajām ietekmēm Vija Celmiņa sauc mākslinieka Ada Reinharda (Ad Reinhardt) 1953. gadā uzrakstīto minimālima mākslas manifestu "Jaunās akadēmijas divpadsmit noteikumi". Tie aizliedz gandrīz visus līdz tam mākslā lietotos izteiksmes līdzekļus – kā faktūra, zīmējums, forma, krāsas, gaisma, telpa, laiks, mērogs utt.
"Kopš 60. gadu beigām Vija Celmiņa realizē gandrīz visus divpadsmit Reinharda minimālisma noteikumus . Pat tajos darbos, kuros viņa lieto popārta, sirreālisma, fotoreālisma vai konceptuālisma valodu, vienmēr ir samanāma minimālisma askēze un reālistiskā loģika attiecībā uz mākslas darba formu," par Celmiņas daiļradi grāmatā "Vija Celmiņa. Dubultā realitāte" (LNMM 2014) raksta mākslas zinātniece Elita Ansone.
Jau kopš 70. gadiem galvenais Celmiņas galvenais mākslas izteiksmes veids ir zīmējums ar grafīta zīmuli. Taču Celmiņa arī gleznojusi, zīmējusi ar ogli, darbojusies ar dažādām iespiedgrafikas tehnikām, veidojusi skulptūras. Savukārt mākslinieces mīlestību uz pelēko krāsu un tās niansēm Ansone saista ar Celmiņas izcelsmi un bērnības atmiņām, kad "rudens, ziemas un pavasara mākoņainajās debesīs pelēko dienu ir gana daudz".
Vijas Celmiņas darbu populārākie motīvi ir okeāns, tuksnesis, zvaigznāji un galaktikas, zirnekļa tīmeklis. Māksliniece veidojusi arī hiperreālistiskas sadzīves priekšmetu skulptūras.
"Es nekad neesmu centusies radīt perfektus darbus. Taču es tos apzināti veidoju nekustīgus, mierīgus, klusus. Tā ir nekustīga pasaule, un man patīk glezniecības nekustīgums. Pat mani objekti ir nekustīgi. Tieši tāpēc es neesmu kļuvusi, teiksim, par videomākslinieci. Es nemēģinu padarīt gleznu interesantāku, izdomāt kaut ko ārišķīgi pievilcīgu," intervijā laikraksta "Diena" pielikumam "KDi" 2014. gadā teikusi Vija Celmiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
